autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Slimnīcām jāseko kvotu tradīcijām

Vecā gada tradīcijas turpinās – lielākajās Latvijas slimnīcās pieraksts uz valsts apmaksātajām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem aizpildījies tik strauji, ka pacienti, kuri zvana pašlaik un vēlas pieteikties pie ārsta, visticamāk, saņem atteikumu vai aicinājumu piezvanīt pavasarī. Savukārt Nacionālais veselības dienests aicina interesēties, vai var pieteikties izmeklējumiem vai ārsta konsultācijām citur – kur mazāk pacientu, kur vairāk brīvu vietu.

Rīgas Austrumu slimnīcā pieteikties valsts apmaksātiem ambulatoriem pakalpojumiem šim gadam varēja sākt jau 2015. gada nogalē, un jau tad pie atsevišķiem speciālistiem un izmeklējumiem vairs nevarēja pieteikties pat līdz marta beigām. «Pašlaik pieraksts uz konsultācijām tiek veikts līdz 31. martam, uz izmeklējumiem līdz 29. februārim, bet pieraksts uz nākamajiem mēnešiem nav atvērts, jo nav zināmi jaunā līguma ar Nacionālo veselības dienestu nosacījumi,» NRA.lv skaidro slimnīcas speciāliste Inguna Potetinova. Bet pieprasītāko pakalpojumu vietas jau ir aizpildītas, un tās ir magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, dupleksdoplerogrāfija, sirds funkcionālie izmeklējumi, reimatologa konsultācijas. Pieraksts pie kardiologa, ginekologa, urologa un endokrinologa notiek uz 2016. gada martu, un pie atsevišķiem speciālistiem līdz martam ir aizpildītas arī maksas vietas. Liela interese ir par pierakstu pie speciālistiem Latvijas Onkoloģijas centrā, īpaši pie onkourologiem (pie šiem speciālistiem ir no garākajām rindām visu gadu), onkoginekologiem, hematologiem, arī uz skrīninga programmu. Iemesli lielajam pieprasījumam un pacientu interesei ir vairāki. «Tā kā pacientiem ir brīvas iespējas izvēlēties ārstniecības iestādi, pacienti mērķtiecīgi izvēlas ārstēties universitātes slimnīcā, nevis vietējā poliklīnikā,» analizējot pacientu plūsmu, saka I. Potetinova. Tāpat pacienti ar hroniskām saslimšanām, kurus ģimenes ārsti nosūta pie speciālistiem uz konsultācijām, pēc tam turpina atrādīties speciālistam, kaut gan daudzos gadījumos pacientu varētu novērot ģimenes ārsts, ievērojot speciālista sniegtās rekomendācijas. Tomēr pacienti vēlas palikt speciālistu uzraudzībā. Rīgas Austrumu slimnīcas spēja ārstēt pacientus ir lielāka nekā valsts pasūtījums.

«Mūsu resursi ļautu sniegt vairāk valsts apmaksātu konsultāciju un veikt vairāk izmeklējumu, lai apmierinātu lielo pacientu pieprasījumu, tomēr mūs ierobežo valsts noteiktās kvotas, piemēram, šogad uz atsevišķiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem tās bija izsmeltas jau agrā rudenī,» saka slimnīcas pārstāve.

Arī Stradiņa slimnīcā pieraksts atvērts uz gada pirmajiem četriem mēnešiem, taču pierakstīties pie vairākiem speciālistiem jau ir problemātiski – tie ir reimatologi, oftalmologi, kardiologi, arī radioloģiskie izmeklējumi. Pieraksts aizpildīts jau līdz aprīlim. Nacionālais veselības dienests pagaidām nevar atbildēt uz jautājumu, cik liels finansējums ir atvēlēts šim gadam tieši ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai pacientiem un vai tas ir kaut nedaudz lielāks nekā 2015. gadā. «Kad līgumu slēgšanas process ar slimnīcām būs beidzies, mēs informēsim par valsts plānoto finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai,» atbild NVD speciāliste Evija Štālberga.

Inga Paparde

Pievienot komentāru