autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Skopi deldē vecos apkures parādus un krāj jaunus

1111

Lai gan daudzās pašvaldībās iedzīvotāji tiek aplaimoti ar ziņu, ka siltumenerģijas tarifs ir samazinājies, apkures parādi tomēr strauji nesarūk. Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka lielajās pilsētās 2014./2015. gada apkures sezonā parādu apmērs par piegādāto siltumenerģiju pat pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu.

Parādu šūpoles

Savukārt, vērtējot vecos parādus jeb parādu par siltumenerģiju par visām apkures sezonām kopā, līdz šā gada 1. septembrim Latvijas lielākās pilsētas spēja to samazināt tikai par 7,6 procentiem. Pirms gada republikas nozīmes pilsētu kopējais parāds bija 19,1 miljons eiro, šogad – 17,7 miljoni eiro. Novadu pašvaldībās pēdējos gados kopējais parāds par visām apkures sezonām tikpat kā nav mainījies, norāda portāls NRA.lv.

Lielo pilsētu iedzīvotāji pamazām drupina vecos, gadu gadiem nenomaksātos apkures parādus, jo šīs sezonas rēķinu apmaksa nav būtiski uzlabojusies. Piemēram, Rēzeknē iedzīvotāji bija atmaksājuši visus 2013./2014. gada apkures sezonas rēķinus par siltumenerģiju, bet šajā apkures sezonā atkal sākuši sildīties uz parāda – tas sasniedzis nepilnus 46 000 eiro. Līdzīga situācija izveidojusies Jēkabpilī, kur iedzīvotāji par gandrīz 35 procentiem samazināja apkures parādu, bet tagad tā apmērs no 172 164 eiro 2013./2014. gada apkures sezonā pieaudzis līdz 391 499 eiro 2014./2015. gada apkures sezonā. Pat Rīgā, kur ir mazākais siltumenerģijas tarifs lielo pilsētu vidū, siltumenerģijas parāda apmērs palielinājies par 25 procentiem.

Lai saprastu kopējo situāciju, jāvērtē ne tikai iepriekšējās apkures sezonas parādi, bet arī kopējā parādu summa par visām apkures sezonām, kā arī parādu lielums pret rēķinos izrakstīto summu. Tieši pēdējais rādītājs apliecina, ka vairumā lielo pilsētu pasliktinājusies siltumenerģijas rēķinu apmaksa, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu. Cilvēki maksā tik, cik var (vai grib), nevis visu rēķinā ierakstīto summu.

Novados apkures sezonu sāk bez parādiem

Novadu pašvaldībās visnadzīgākie maksātāji bijuši tur, kur ir maz centralizētās siltumapgādes lietotāju. Durbes novadā, Rankas pagastā, Rundāles novadā, Salacgrīvas novadā, Vārkavas novadā un Vecumu pagastā ir apmaksāti visi 2014./2015. gada apkures sezonā izsniegtie rēķini par siltumenerģiju. Kopumā 44 procentos pašvaldību vai pagastu iedzīvotāji deldē parādus par siltumenerģiju, bet pārējās pašvaldībās vai pagastos rēķinus pilnībā apmaksāt nespēj.

Ja var, tad maksā

Salīdzinot maksājumu dinamiku par laika periodu no 2006. gada līdz 2015. gadam, izrādās, ka maksa par siltumapgādes pakalpojumiem strauji pieaugusi no 2006. līdz 2008. gadam, tomēr iedzīvotāji spēja samaksāt lielos rēķinus un parādos neiegrima. Sākoties un turpinoties ekonomiskajai krīzei, 2009. un 2010. gadā apkures parāda apmērs arvien pieauga, iedzīvotāju maksātspēja samazinājās, un visos turpmākajos gados nav izdevies pilnībā apmaksāt iekrāto parādu summu.

Sākot ar 2012. gadu, maksa par siltumapgādes pakalpojumiem atkal strauji pieauga, bet tad iedzīvotāji spēja apmaksāt rēķinus, būtiskus parādus nesakrājot. Savukārt 2014. gadā rēķinos maksa par siltumapgādi strauji samazinājās, tomēr rēķinus spēja apmaksāt tikai lielo pilsētu iedzīvotāji. Šogad maksa par siltumenerģiju būtiski nepazeminājās, tomēr pakāpeniski uzlabojās rēķinu apmaksa.

Visur parādniekus tiesā nesūdz

Ekonomikas ministrijā secināts, ka, salīdzinot pašvaldību sniegtos datus par parādnieku skaitu un tiesā celto prasību skaitu par parāda piedziņu, parādnieku skaits 2014./2015. gada apkures sezonā visstraujāk ir pieaudzis Jēkabpilī un Rīgā (galvaspilsētā tas palielinājies pat par 102 procentiem). Toties par 81 procentu samazinājies parādnieku skaits Valmierā.

Pagājušajā apkures sezonā parādniekus visaktīvāk tiesā sūdzēja Rēzeknē un Daugavpilī. Jūrmalā pēdējo piecu gadu laikā tiesā nav celta neviena prasība par parādu piedziņu, taču tiek izmantoti citi veidi parādu atgūšanai. Arī Valmierā 2015. gadā tiesā nav nonākusi neviena prasība pret parādnieku. Tomēr, analizējot kopējo parādu atgūšanas darbību skaitu (prasība tiesā, ārpustiesas parādu piedziņa, parāda apmaksas grafika sastādīšana) attiecībā pret parādnieku skaitu, tieši Valmierā un arī Liepājā veic visaktīvāko darbu ar parādniekiem. Gandrīz visās lielajās pilsētās darbs ar parādniekiem palielinājies, īpaši Valmierā (+140%), Liepājā (+48,3%) un Rēzeknē (+29,9%).

Tiesāšanās parasti ir ļoti ilga un ne vienmēr ir efektīvākais parādu atgūšanas veids, tāpēc pašvaldības vai siltumenerģijas piegādātāji izvēlas citus veidus cīkstiņam ar parādniekiem un dara to aktīvi. Valmierā, Liepājā un Daugavpilī visbiežāk izvēlas parādu apmaksas grafikus, bet Jēkabpilī, Jūrmalā un Rēzeknē izmanto visus parādu atgūšanas veidus. Bet 10 pašvaldībās nav darīts nekas, lai atgūtu apkures parādus.

Tur, kur pret parādniekiem vēršas aktīvi, kopējais parāds samazinās. Ekonomikas ministrija norādījusi, ka 2013./2014. gada apkures sezonā Ozolnieku novada pašvaldībā pret parādniekiem vērsās 67 gadījumos, bet 2014./2015. gadā – 306 gadījumos, tādējādi kopējais parāds sarucis par 22,25 procentiem.

Antra Gabre

Pievienot komentāru