Saeimā vēlas mazināt Rīgas ietekmi
Iebilstot partijām, kuras tradicionāli Rīgas vēlēšanu apgabalā gūst labākos rezultātus, Saeima atbildīgajai komisijai tomēr nodeva likumprojektu, ar kuru paredzēts mazināt rīdzinieku un ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju nozīmi, sadalot mandātus pa vēlēšanu apgabaliem, vēsta NRA.lv.
Saskaņā ar spēkā esošo Saeimas vēlēšanu likuma redakciju Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošos datus, Saeimā ievēlamo 100 deputātu mandātus proporcionāli sadala pa pieciem vēlēšanu apgabaliem. Izceļojušo iedzīvotāju, kuru balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, un iekšējās migrācijas, kuras gravitācijas centrs joprojām ir Rīga, dēļ ar katrām vēlēšanām pieaug no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlamo deputātu skaits. Tā 13. Saeimā no Rīgas tika ievēlēti 35 deputāti, 12. Saeimā 32, bet 11. Saeimā 30.
Šāda kārtība nav pieņemama Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošajam Viktoram Valainim, kurš, partijas biedru atbalstīts, rosina no Rīgas ievēlamo deputātu skaitam noteikt griestus.
Saskaņā ar V. Valaiņa ieceri ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis joprojām tiktu pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, taču no tā nedrīkstētu ievēlēt vairāk par 30 deputātiem.
Lai to emigrējušo balsis, kuru dēļ 30 mandātu limits tiktu pārsniegts, neietu zudumā, politiķis iesniegtajā likumprojektā paredzējies tiem tiesības, atrodoties ārzemēs, balsot par tā vēlēšanu apgabala sarakstu, ar kuru viņš jūt ciešāku saikni.
Valainis atgādina – likums nosaka, ka vēlēšanas Latvijā ir proporcionālas, bet, viņaprāt, spēkā esošā kārtība šo proporcionalitāti kropļo. Tādēļ viņš radis risinājumu, kas jau tiek piemērots, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
«Ja mēs paskatāmies plašāk, kur vēl šādus te jautājumus risina, tās ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai novērstu šīs te disproporcijas, tiek noteikts maksimālais skaits un minimālais skaits. Ja mums ir Malta, tad no Maltas ievēlē vismaz sešus deputātus, kaut gan iedzīvotāju skaits neatbilst tam, lai viņiem būtu seši deputāti. Bet no Vācijas – ne vairāk kā 94, kaut gan iedzīvotāju skaits ļautu no Vācijas ievēlēt, ja proporcionāli skatītos, daudz vairāk deputātu. Un šādā te veidā regulē šo te proporcionalitāti,» skaidro politiķis.
Taču piedāvātais risinājums nepatika Saeimas lielākajai frakcijai, opozīcijā esošajai Saskaņai un valdību stūrējošajai Jaunajai Vienotībai, kurai piebalsoja arī Attīstībai/Par! deputāti. Jāatzīmē – gan Saskaņai, gan Jaunajai Vienotībai no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlamā deputātu skaita samazināšana nav izdevīga, jo partijas šajā vēlēšanu apgabalā tradicionāli iegūst lielāko mandātu skaitu.
Savukārt Attīstībai/Par! pārstāvošā Inese Voika, kas, uzstājoties debatēs, aicināja likumprojektu neatbalstīt, skaidroja, ka Saeimas vēlēšanu likuma grozīšanai nepieciešamas plašākas debates un risinājumi. Turklāt V. Valaiņa darbošanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, radot pamatotas bažas par viņa atrašanos interešu konfliktā.
Iespējams, ka, likumprojektam virzoties cauri lasījumiem Saeimā, tajā parādīsies arī noteikums, kas kandidātiem uzliks par pienākumu kandidēt tajā vēlēšanu apgabalā, kurā tie deklarējuši dzīvesvietu. Pašlaik, kaut arī Rīgai oficiāli pienākas 35 mandāti, Saeimā ir 46 rīdzinieki, bet, ja pieskaita tos tautas priekšstāvjus, kuri deklarējuši dzīvesvietu Pierīgā, šis skaitlis jau pārsniedz 60.
Jānis Lasmanis
Foto: F64
