Saeima groza Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu

Saeimas deputāti ceturtdien, 25. oktobrī, grozīja Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, lai tas atbilstu nesenajiem Satversmes grozījumiem, kuri paredz prezidenta atklātu ievēlēšanu.

Par grozījumu pieņemšanu balsoja 82 deputāti.

Tajā pašā laikā parlaments neatbalstīja deputāta Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu, kas rosināja likumprojektā noteikt, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš pilsonis ieguvis no dzimšanas, kuram nav citas valsts pilsonības, kurš vismaz pēdējos trīs gadus ir dzīvojis Latvijā un līdz vēlēšanu dienai sasniedzis četrdesmit gadu vecumu.

Valdis Kalnozols pauda, ka prezidenta ievēlēšanas kārtības grozījumu pakete esošajā redakcijā bruģējot ceļu uz šo amatu Egilam Levitam.

Tikmēr Edvards Smiltēns nosauca divus juridiskus un divus politiskus argumentus, kas liedz pieņemt šos likuma grozījumus, norādot, ka tā būtu diskriminācija Latvijas pilsoņu starpā. Pēc viņa sacītā, tiesības kandidēt uz šo amatu atkarībā no dzīvesvietas nav pieļaujama, jo tā ir pretrunā Satversmē garantētajai pilsoņu vienlīdzībai.

“Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesību ierobežošanu, ir pretrunā ar Eiropas Savienības pamatlīgumu, kas paredz pilsoņu tiesības brīvi izmantot, strādāt, kustēties, visā Eiropas Savienības teritorijā. Šāda diskriminācija Eiropas Savienības pamatlīgumos ir fiziski aizliegta,” sacīja Smiltēns.

“Tikai pus demokrātiskas, autoritāras valstis, manuprāt, manipulē ar vēlēšanu tiesībām, vai šādām prasībām kandidātiem, lai izslēgtu nevēlamus kandidātus un te, manuprāt, mēs nonākam pie svarīgākā, šajos grozījumos šis ir ļoti svarīgs un nozīmīgs likums, kas pabeidza šos te Satversmes grozījumus un te ir jautājums, vai šādi grozījumi nav rakstīti, kolēģi, vienam cilvēkam,” izteicās politiķis.

Kā zināms, 12. Saeimas pēdējā sēdē pirms vēlēšanām tika nolemts, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlēs atklāti.

Izmaiņas Satversmē stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Foto: F64