autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Sabiedriskie mediji nav ieinteresēti problēmu risinājumā

alberts-jodis

Sabiedrībā un masu medijos plašu rezonansi izsaukusi Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā aptauja, kurā noskaidrots, ka teju 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzticas masu medijiem. Tā vietā, lai žurnālisti censtos apzināt problēmu un risināt to, viņi metas apšaubīt veiktā pētījuma metodoloģiju un datu patiesumu. Otrdien, 9. jūnijā, Latvijas Radio programmā “Pēcpusdiena”, žurnāliste un pieaicinātie eksperti uzbrūkoši metās apšaubīt SDTIC pētījuma rezultātus, piesienoties detaļām aptaujas norisē, kas liecina visdrīzāk par to, ka masu mediji un nozares pārstāvji nav patiesi ieinteresēti meklēt problēmai atrisinājumu.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā īpaši izteikti parādās tendence, ka mediji mēdz paust subjektīvu, tendenciozu viedokli, sagroza vai noklusē faktus, kas pierāda, ka tie, iespējams, atrodas dažādu politisku vai biznesa interešu paspārnē. Šo tendenci ievērojusi arī sabiedrība, par ko liecina SDTIC aptaujas rezultāti. Lielāka daļa aptaujāto respondentu jeb 60 % atzīst, ka neuzticību medijiem rada iespaids, ka masu komunikācijas līdzekļu saturs ir pērkams, informācija tiek sagrozīta un atspoguļots tiek tikai vienpusējs viedoklis. Tāpat liela daļa aptaujāto atzīst, ka pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas vietā mediji izvēlas sabiedrības uzrunāšanu ar lētām sensācijām. Uz analītiskās pētniecības trūkumu norāda arī fakts, ka medijos pasniegtā informācija netiek pārbaudīta no dažādiem avotiem, kas, pēc respondentu domām, liecina par to, ka plašsaziņas līdzekļi lielākoties nav objektīvi un pauž savu lobiju intereses.

Komentējot sabiedrības neglaimojošo attieksmi pret plašsaziņas līdzekļiem, būtu loģiski, ka mediji pievērstu šai aptaujai daudz lielāku vērību un mēģinātu atrast problēmas sakni, taču, kā redzams, tie apvainojušies par aptaujātās sabiedrības negatīvo vērtējumu un sūdzas, ka rezultāti ir apšaubāmi.

Interesanti, ka mediju pārstāvji nepievērš tiešu vērību aptaujas rezultātiem un nesteidzas apspriest to, kāpēc masu komunikācijas līdzekļiem sabiedrība neuzticas, bet izsaka bažas par datu patiesumu, nostādot sevi ērtā stāvoklī. Šeit gan jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar citām ilggadējām aptaujām, kuras rāda, ka cilvēki medijiem uzticas vairāk, šoreiz respondentu vidū bija cilvēki, kas regulāri nepiedalās aptaujās, līdz ar to šis viedoklis varēja atšķirties no sabiedrībai jau pierastajiem aptauju datiem. Tomēr vai negatīvajai respondentu nostājai jākalpo par iemeslu datu apšaubīšanai? Galu galā šie cilvēki ir daļa no Latvijas sabiedrības, tātad ar tiesībām izteikt savu viedokli.

Latvijas Radio programmā “Pēcpusdiena” žurnāliste Arta Skuja gandrīz izmisīgi cenšas pārliecināt klausītājus, ka dati ir apšaubāmi, vērību pievēršot gluži nesvarīgām detaļām. Proti, žurnāliste pārmet aptaujas provokatīvo virsrakstu, proti, “Teju 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzticas masu medijiem”, šeit gan jāatzīmē, ka pētījuma virsraksts bija pavisam citāds – “Aptaujas rezultāti liecina par samilzušām problēmām mediju vidē”, un šos skaļos virsrakstus publikācijai piešķīra nevis pētījumu centrs, bet t.sk. paši sabiedriskie masu komunikācijas līdzekļi. Tāpat žurnāliste “piesienas” pētījuma centra nosaukumam, kas viņai kaut ko atgādina. Interesanti, ka sarunas laikā žurnāliste neuzdod nevienu tiešām būtisku jautājumu, piemēram, kāpēc radusies šāda situācija un kā vairot sabiedrības uzticību medijiem. Ņemot vērā žurnālistes neieinteresētību problēmas risinājumā, rodas jautājums, vai pievēršot uzmanību nesvarīgiem sīkumiem, sabiedriskais medijs necenšas izvairīties no runāšanas par īsto lietas būtību?

Sabiedriskā medija nostāja un paškritikas trūkums liecina par to, ka plašsaziņas līdzekļi nav ieinteresēti risināt sabiedrībai sasāpējušas problēmas, it īpaši, ja negatīvi vārdi veltīti tieši viņiem. Tā vietā tie turpina gāzt dubļus pār citiem, cerībā paši nomazgāties balti. Atšķirībā no sabiedriskajiem u.c. medijiem, SDTIC turpinās pētīt sabiedrības viedokli un veikt padziļinātas aptaujas, lai saprastu auditorijas attieksmi un meklētu iemeslus, kas to izraisījis, kā arī, lai rastu risinājumus kā mediju uzticamību sabiedrības skatījumā palielināt.

Alberts Jodis, Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) vadītājs

Pievienot komentāru