Rūpniecības augšana izskatās pēc pasakas
Rūpniecības kopapjoma marta rādītāja pieauguma saistīšana ar pakāpenisko ražošanas atjaunošanu uzņēmumā Liepājas metalurgs ir cilvēku mānīšana, raksta portāls NRA.lv.
Jau pāris dienas visas valsts iestādes gavilē par Centrālās statistikas pārvaldes apliecinājumu, ka rūpniecības apjoms šā gada martā sasniedzis rekordu kopš Latvijas Republikas atjaunošanas. Ņemot par bāzi 2010. gada vidējo līmeni, šā gada marta rādītājs ir izrādījies 122,47%. Tas ir par veseliem 12 procentpunktiem virs šā gada februāra rādītāja, kas ar nebūtiskām izmaiņām atkārtojas kopš 2012. gada janvāra. Proti, tajā brīdī rādītājs stabili pārsniedza 110% robežlīniju un vairāk nekā trīs gadus svārstījās virs tās pāris procentpunktu robežās. Iepriekšējie rekordi 115% līmenī atzīmēti 2008. gada janvārī un februārī, bet tālāk sekoja rādītāja noslīdēšana zem 100% atzīmes. Precizitātes labad jāpiezīmē, ka šeit aplūkota CSP aktuālā datu bāze, kas sniedzas līdz 2001. gadam. Var jau būt, ka 1991. gadā rūpniecības rādītāji bija vēl augstāki uz padomju laiku inerces rēķina, tikai toreizējā ražošana nav tieši salīdzināma ar tagadējo ražošanu, tāpēc arī CSP to nedara.
Kas noticis tieši šā gada martā? Citiem vārdiem sakot, kas noticis tāds, ko pamanījuši statistiķi, bet palaiduši garām visi citi? Pēc rūpniecības pieauguma par desmito daļu viena mēneša laikā būtu jājautā, vai mēs jau nedzīvojam kādā citā valstī. Tādu jautājumu nebija, jo reālajā dzīvē rūpniecības uzrāviens nekādā veidā neizpaudās. CSP savā preses relīzē paskaidroja, ka izšķirošie notikumi risinājušies aiz uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) sētas. Patiešām, no turienes jau bija nākušas ziņas par pakāpenisku ražošanas atjaunošanu kopš šā gada februāra vidus – pēc vairāk nekā gadu ilgas dīkstāves. Loģiski, ka marta rādītājos LM ietekmei jau bija jāparādās. Tomēr šī ietekme CSP skaitļos nekādi neatbilst tam, kas reāli notiek uzņēmumā.
LM jau pāris mēnešus patiešām veic metāla velmēšanu – no Baltkrievijas atvestu metālliešanas pusfabrikātu pārstrādāšanu celtniecības pusfabrikātos (armatūrā). Darba procesā ir tieši iesaistīti labi ja pārdesmit cilvēki, kuru darba rezultātu pielīdzināšana desmitajai daļai no visas Latvijas rūpniecības pēc savas būtības ir apgalvojums, ka Latvijā vairs nav praktiski nekādas rūpniecības. Tik tālu nebija spējis iedomāties CSP sabiedrisko attiecību speciālistu pulks, kura pavadā tagad iet visas pārējās valsts iestādes. «Straujo ražošanas apjomu kāpumu martā lielā mērā ietekmēja darbības atsākšana KVV Liepājas metalurgs,» sludināja Ekonomikas ministrija. «Apstrādes rūpniecības izaugsme gada griezumā sasniegusi 7,6%, kas ir augstākais pieauguma temps kopš 2012. gada nogales, norāda Finanšu ministrijā. (..) Izaugsme reģistrēta visās rūpniecības nozarēs, tostarp apstrādes rūpniecībā, kur noteicošais faktors bija a/s KVV Liepājas metalurgs darbības atjaunošana» u.tml. Turpinājums šai citātu rindai nāk no Latvijas lielākajām komercbankām, kuras algo valdībai labvēlīgu viedokļu paudējus.
Par faktisko situāciju LM jāpaskaidro, ka uzņēmums sola atsākt arī metāla kausēšanu, bet šis notikums tiek atlikts no mēneša uz mēnesi un no dienas uz dienu jau kopš pagājušā gada beigām. Tieši uz šodienu ir nolikts kārtējais metāla kausēšanas atsākšanas termiņš. LM apgalvo, ka esot pieņēmis darbā jau pāri sešiem simtiem cilvēku. Ja līdz šai dienai viņi ir kaut ko darījuši, tad tikai sagatavojuši ražošanai LM teritoriju un iekārtas. Tāda rosība neatstāj nekādu ietekmi uz ražošanas apjomu, kura vispār nav. Līdzīgi jau arī LM administrators algoja simtiem cilvēku uzņēmuma sargāšanai, lai galu galā varētu pārdot neizdemolētas ēkas ar neizjauktām ražošanas iekārtām, bet tas nemainīja faktu, ka ražošana uzņēmumā nenotiek.
Viss šeit teiktais nekādā veidā nenoliedz ne metāla velmēšanu, ne iespēju saskaitīt nevis 20, bet 200 cilvēku iesaisti procesā, sākot ar metāla pusfabrikātu transportēšanu no Baltkrievijas robežas līdz Liepājai un beidzot ar gatavās armatūras iekraušanu kuģos. Izskatās gan, ka lielākā daļa no šās darbošanās rezultātiem ceļ nevis rūpniecības, bet transporta un citu Latvijas ekonomikas sadaļu rādītājus. Metāla velmēšanas iespējamā ietekme uz rūpniecības kopapjomu ir izsakāma nevis ar desmit un vairāk procentiem, bet tikai ar viena procenta desmitdaļām. Viss pārējais rūpniecības pieaugums ir statistiķu dāvana valdībai valsts svētku izskaņā.
Arnis Kluinis
