Rindu mazināšanai nākamā gada budžetā paredzēs vēl 10 miljonus eiro

Reformām veselības aprūpes nozarē paredzēti 35 miljoni eiro un rindu mazināšanai nākamā gada budžetā paredzēs vēl 10 miljonus eiro, Latvijas Radio teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers uzsvēra, ka viņa vadītā valdība veido mazliet citādāku pieeju valsts budžeta plānošanai, nekā līdzšinējās valdības. “Iepriekš budžets vairāk vai mazāk tika skatīts atrauti no valdības rīcības plāna,” pauda premjers.

Premjers Māris Kučinskis uzsvēra, ka valdība jau no sākuma vienojusies, ka prioritātes ir izglītība un veselības aprūpe. “Attiecīgi tas ārpus kādas konkurences pat netiek apspriests. Izglītība savus līdzekļu saņēma jau pirms budžeta solījumu.”

Viņš norādīja, ka jau pašlaik ir lēmums par 35 miljonu piešķiršanu veselības aprūpei. Vēl 10 miljoni eiro tiks rindu mazināšanai, lai var uzsākt reformas.

Jau vēstīts, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nav mierā ar pašreiz atvēlēto finansējumu veselības aprūpei un lems par protestiem. Arodbiedrība uzsver, ka ka neraugoties uz Veselības ministrijas izstrādātajiem un valdībai iesniegtajiem nozares finansēšanas reformas modeļiem, joprojām nav signālu, kas liecinātu par valdības gatavību nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu veselības aprūpei. Drīzāk otrādi: Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes laikā Ministru prezidents paziņoja par papildu finansējuma ierobežošanu veselības aprūpei nākamajā gadā: “Runa ir par 35 miljoniem un punkts.”

Arodbiedrība norāda, ka dīvaini, ka tā pati M. Kučinska valdība Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam šī gada aprīlī ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) atļauju palielināt budžeta deficītu par 0,5% no IKP (2017. gadā tie būtu aptuveni 130 – 140 milj. EUR) ar mērķi steidzami palielināt veselības nozares finansējumu; programmā ir norādīti arī iespējamie naudas avoti. EK oficiālajos ieteikumos Latvijai šādu atļauju arī ir devusi un pat uzsvērusi nepieciešamību strauji palielināt veselības aprūpes finansējumu. Un nu, saņēmis EK atļauju, Māris Kučinskis pēkšņi atsakās to darīt!

LVSADA uzskata, ka lielā ažiotāža, kas sacelta ap nozares finansēšanas modeļa izvēli, ir tikai kārtējais dūmu aizsegs tālākai virzībai uz veselības aprūpes privatizēšanu. Kā lai citādi izskaidro to, ka darbaspēka nodokļi (IIN + VSAOI) ir aptuveni vienādi visās trijās Baltijas valstīs (56,6 – 57,6%), bet, kamēr Igaunija un Lietuva 12 – 13% ir nodalījusi veselības aprūpei, Latvijas valdība atsakās iezīmēt pat 1%?

Tikmēr veselības ministre Anda Čakša uzsvērusi, ka neatkarīgi no tā, kāds veselības aprūpes finansējuma modelis tiks izvēlēts, būtiskākais ir tas, ka šobrīd finansējums nozarei ir nepietiekams, pauda Čakša, uzsverot, ka ne jau jaunais finansēšanas modelis pats par sevi spēs kaut ko mainīt, bet gan tas, vai veselības aprūpei būs pietiekami līdzekļu.

“Situācija veselības aprūpē ir slikta. Jābeidz melot, ka veselība ir bijusi prioritāte. Mums ir ļoti daudz lietas jāizdara sistēmā iekšienē. Lai novērstu rindas, ir nepieciešama nauda,” sacīja Čakša.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/