Rimšēvičs nav devies uz Vašingtonu bažoties par finanšu sistēmas reputāciju

Bažās par iespējamu kaitējumu Latvijas finanšu sektora reputācijai kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ atcēlis savu komandējumu uz Vašingtonu, kas bija plānots vienā laikā ar tur notiekošo Pasaules Bankas (PB) grupas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pilnvarnieku gada sanāksmi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jau pirmdien Latvijas valsts delegācija dosies uz Vašingtonu, kur norisināsies Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvarnieku rudens sesija. Tā ir nozīmīga tikšanās vieta diskusijām par pasaules ekonomikas jautājumiem. Vēl pirms diviem gadiem delegācijas vadītājs bija Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Taču viņam uzrādītas apsūdzības par kukuļa ņemšanu un naudas atmazgāšanu. Tiesai jāsākas pēc mēneša. Rimšēvičs turpina stāstīt, ka nekādu pierādījumu pretlikumīgajām darbībām nav un nav arī attiecīgi nekādas ēnas pār bankas reputāciju. Citās domās ir premjers Krišjānis Kariņš.

“Nekā personīga” zināms, ka sākotnēji Rimšēvičs bija iekļauts oficiālajā valsts delegācijas sastāvā, taču no tās ticis izslēgts. Pēdējā brīdī atcelts arī Rimšēviča plānotais komandējums uz Vašingtonu – tieši sanāksmes norises laikā.

SVF un Pasaules Bankas pilnvarnieku sanāksmes Vašingtonā sasauc divas reizes gadā, un tajā apmainās viedokļiem par ekonomikas attīstību un finanšu riskiem.

Vēl 2017. gada rudenī Latvijas delegāciju uz Vašingtonu vadīja Rimšēvičs. Viņš oficiāli ir SVF pilnvarnieks Latvijā. Taču dažus mēnešus vēlāk viņu aizturēja KNAB. Šobrīd Rimšēviču apsūdz par kukuļa ņemšanu no bijušajiem Trasta komercbankas akcionāriem apmaiņā pret lēmumu ietekmēšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Latvijas Bankas prezidentam ticis apmaksāts atpūtas brauciens uz Kamčatku un dots 250 000 eiro liels kukulis. Nauda nesta pa daļām. To devis gan akcionārs pats, gan kukuļošanai bijis starpnieks – baņķieru un Rimšēviča paziņa – uzņēmējs Māris Martinsons.

Daļa no 250 000 eiro lielā kukuļa atmazgāta, Martinsonam tobrīd piederošas kompānijas vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuram Rimšēvičs slēpti kļuvis par īpašnieku. Rimšēvičs tos sauc par meliem un neuzskata, ka apsūdzības mestu ēnu uz Latvijas Banku.

Izmeklēšanas laikā, pateicoties Eiropas Tiesas labvēlīgajam spriedumam, Rimšēvičs atgriezās Latvijas Bankas prezidenta krēslā. Viņš rīko preses konferences, apmeklē Eiropas Centrālās bankas sanāksmes un jaunnedēļ grasījās doties arī uz Vašingtonu. Šogad Latvijai došanās uz ASV galvaspilsētu ir īpaši nozīmīga dažādu divpusējo tikšanos dēļ. Jo drīzumā tiks vērtēts Latvijas paveiktais pēc sliktā “Moneyval” ziņojuma, kas draud mūs atstāt starptautiskā finanšu izolācijā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs, iezīmējot sanāksmes pašus svarīgākos mērķus, norāda, ka ar ASV Valsts kases pārstāvjiem paredzēta “domu apmaiņa par veikto ”kapitālo remontu”, kas saistīts ar “Moneyval” un, īpaši, FKTK darbu”. Ieplānota arī tikšanās ar ASV Valsts kases sekretāra vietnieku terorisma finansēšanas jautājumos Maršalu Billingsliju.

Vēl pavasarī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tikās ar Bilingsliju un solīja no valdības un Saeimas puses darīt visu, lai sakārtotu finanšu sektoru.

“Nekā personīga” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka sākotnēji Finanšu ministrija nosūtījusi uz valdību sarakstu ar valsts delegāciju, kuras sastāvā bijis iekļauts arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Taču Kariņa vadītais kabinets nav bijis gatavs to akceptēt, un Rimšēvičs no saraksta svītrots.

“Tas bija valdības lēmums apstiprināt delegāciju šādā sastāvā [neiekļaujot Rimšēviču],” uzsver Reirs.

Tomēr Rimšēvičs nolēma tik un tā doties uz ASV starptautiskās sanāksmes norises laikā, noformējot to kā darba komandējumu.

“Ņemot vērā, ka šis brauciens bija plānots jau sen un apstiprināta virkne divpusēju tikšanos ar Latvijas Bankas ārējo rezervju pārvaldītājiem un citiem centrālo banku vadītājiem, kas ierasti notiek šo gadskārtējo SVF un PB sanāksmju starplaikā, un, vienlaikus respektējot augstu valsts amatpersonu izteikto lūgumu nepieteikties valsts oficiālajā delegācijā, tika pieņemts lēmums delegācijas sastāvā lūgt iekļaut Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāju Juri Kravali un pašam piedalīties tikai ārpus SVF un PB sanāksmēm paredzētajos pasākumos, uz kuriem esmu saņēmis uzaicinājumu, kā arī tikties ar ārējo rezervju pārvaldītājiem un citiem centrālo banku vadītājiem,” izteicās Rimšēvics.

“Nekā personīga” pieprasīja Latvijas Bankai sniegt Rimšēviča komandējuma izmaksas. Taču trešdienas vakarā no bankas pienāca ziņa, ka darba noslodzes dēļ Rimšēvičs uz ASV tomēr nedosies. Raidījuma rīcībā ir informācija, ka Latvijas Bankas padome bija norūpējusies par to, kādu ietekmi uz finanšu sektora tēlu atstās par kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu apsūdzētas personas ierašanās uz tāda līmeņa sarunām. Rimšēvičs par padomes bažām uzzināja, un komandējumu atcēla.

“Viņš [Rimšēvičs] nav un nebūs mūsu delegācijas sastāvā, un, cik es saprotu, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu, ka arī bankas komandējumā viņš nedosies. Mūsu valstī šobrīd ir ļoti svarīgi atgūt mūsu zaudēto reputāciju. Reputāciju var atgūt, stāstot par konkrētām lietām, bet vēl labāk, bet svarīgāk, – arī veicot konkrētas darbības. Manuprāt, mums ļoti laba delegācija, kas brauc, tajā skaitā – tagad uz Vašingtonu. Ļoti labi cilvēki, kas pārstāv. Strādājam un skaidrojam. Un labākās izredzes, ka ekonomika mums būs stabila un mēs nenonāktu tur kaut kādā pelēkajā sarakstā,” akcentē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rimšēvičs izbraukt no valsts var vienīgi ar tiesas atļauju. Atļauju braukt uz Vašingtonu Rimšēvičam deva Rīgas rajona tiesnese Inese Biteniece. Tas gan bija pēdējais viņas pieņemtais lēmums šajā lietā. Lai arī tiesnese Biteniece Rimšēviča korupcijas lietā bija sazīmējusi tiesas sēžu grafiku vairākus mēnešus uz priekšu, septembra vidū viņa ar e-pasta vēstuli negaidīti paziņoja, ka amatu atstāj no 25. oktobra. Rimšēviča lietā nozīmēta cita tiesnese Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Biteniece par tiesnesi kļuva pirms sešiem gadiem. Negaidītās aiziešanas iemeslus viņa nav atklājusi. Tiesā Bitenieci sastapt nevar, jo esot slima. Bet jau pirmdien Bitenecei jābūt darbā un jāpabeidz iesāktās lietas – kāda zādzību un kāda narkotiku lieta. Tiesneses dzīvesbiedrs, uzņēmējs Ģirts Bitenieks nekomentēja, vai tiesneses negaidītās atkāpšanās iemesli ir personiski, vai tas saistīts ar darba pienākumu pildīšanu un iespējamu spiedienu uz tiesu.

Rimšēvičam pēdējā pilnvaru diena Latvijas Bankas prezidenta amatā ir 20. decembris. Viņš izteicies, ka nelolo nekādas cerības par savu pārvēlēšanu amatā.

Tiesnese Biteniece ar Tiesu administrācijas starpniecību piektdienas pēcpusdienā sacīja, ka amatu atstājusi personīgu apsvērumu dēļ un viņas lēmums nav saistīts ar nevienu no esošajām vai bijušajām lietām. Biteniece atgādina, ka tiesnesi var atbrīvot pēc paša vēlēšanās. Un tas, viņasprāt, dod tiesības nesniegt detalizētāku skaidrojumu par aiziešanas iemesliem. Bitenieces atlūgumu Saeimas Juridiskā komisija plāno skatīt trešdien. Uz sēdi uzaicināta arī tiesnese.

Tiesnese Gundega Lapiņa Rimšēviča-Martinsona krimināllietu lietu sāks skatīt pēc nepilna mēneša – 4. novembrī. Rimšēvičam atkal nomainījušies aizstāvji, un tie ir Normunds Duļevskis un Ģirts Mezītis. Arī Martinsonam ir divi advokāti.

Foto: Saeimas kanceleja