Reportāža no Liepājas, kur Liepājas metalurga bankrots atstās bez darba 1500 strādniekus
Lai desmitiem miljonu latu izmaksājusī Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns tuvāko pāris mēnešu laikā nepārtaptu lūžņu kaudzē, ūdens temperatūra tās dzesēšanas caurulēs jānotur virs 0 grādiem.
Metalurģijas flagmaņa sirds pati vairs nepukst. Rūpnīcas akcionāru atbildību par tās stāvokli kopš vakardienas pilnībā pārņēmis maksātnespējas administrators Haralds Velmers.
Rīt strādnieki saņems uzteikumu un sāks reģistrēties bezdarbniekos, cerot, ka ar valsts garantēto pabalstu izdosies sagaidīt rūpnīcas atdzimšanu, ko sola administrators. Kopumā tie ir 1785 cilvēki. Viņu vidū arī šoferis Andris Vaiteiks, kurš NRA.lv aizvizina līdz pašam svarīgākajam uzņēmuma ceham. «Pats briesmīgākais troksnis rūpnīcā ir klusums. Kādas te tik skaņas bija – visapkārt grabēja, čīkstēja, žvadzēja. Bet tagad viss…»
Daži darbinieki sastopami vien vadības telpā. Cehā ir auksti, un mulsinoša ir iespēja nostāties zem pašas krāsns, kurā līdz pat 10. maijam tika uzturēts 2000 grādu karstums. Tagad, tuvojoties ziemai, rūpnīcas inženieriem nākas domāt, kā milzeni sasildīt. Galvenais inženieris Egils Kupšis stāsta, ka kritiskā gaisa temperatūra laukā būtu mīnus trīs, mīnus pieci grādi. Ja Latvijas gāze neatslēgs pavisam gāzes piegādi, krāsnī nepieciešamā temperatūra tiks uzturēta ar četriem degļiem. Otrs dzesēšanas loks tinas ap transformatoriem, un to varēs turēt siltu, ja Latvenergo neatslēgs elektrību. Pretējā gadījumā cauruļu kilometri sasprāgšot tāpat, kā tas mēdz notikt daudzdzīvokļu namos, kad parādu dēļ izslēdz apkuri. Tas nedrīkst notikt.
Vecie vēži drīkst atgriezties
Pierunāt kreditorus ieguldīt uzņēmumā minimālos līdzekļus, kas nepieciešami pamatlīdzekļu uzturēšanai, šobrīd ir viens no galvenajiem administratora H.Velmera uzdevumiem. Tikai šādi būs iespējams saglabāt rūpnīcai iespēju kādreiz to atkal iedarbināt, un teorētiski tas varētu notikt uzreiz pēc pārdošanas sešu mēnešu laikā. Administrators ir optimists. Viņš uzskata, ka pircējs atradīsies. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā tas bija maz ticams, jo rūpnīcas mantībai līdzi vilkās arī apmēram 130 miljonu latu lielais parāds – valstij, bankām, piegādātājiem. Tagad situācija ir radikāli atšķirīga, jo pircējs nopirktu strādājošu rūpnīcu bez apgrūtinājumiem – kašķīgiem akcionāriem un parādiem. Piedāvājums uzreiz ir interesantāks, un viens potenciālais investors administratoram jau esot zināms. Tiesa gan, pretendēt uz parādu sloga atbrīvotās rūpnīcas iegādi varēs arī vecie īpašnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans. Kaut arī tieši viņi tiek uzskatīti par rūpnīcas īstajiem noslīcinātājiem, likums neliek izvērtēt pircēja līdzšinējo godaprātu un reputāciju. H.Velmers gan apšauba, ka, piemēram, S.Zaharjins varētu triumfāli atgriezties, jo bez pirkuma maksas nepieciešami arī trīsdesmit miljoni apgrozāmajiem līdzekļiem metāllūžņu iegādei. Līdz šim viņam tāda nauda neatradās.
Rūpnīcas cena vēl jārēķina
Eksistē arī alternatīvi aprēķini. Viens no mazākuma akcionāriem Aleksandrs Šemjakins Neatkarīgajai stāsta, ka stundā rūpnīcas darbība vidēji izmaksā 30 000 latu. Tas savukārt nozīmējot, ka, lai nodrošinātu pilnu darbības ciklu, nepieciešams ielikt ražošanā un vairs neaiztikt 60 miljonus.
Cik šobrīd maksā rūpnīca, oficiālu un ticamu aprēķinu nav. Minēts gan viens lats, gan 18 miljoni, kas figurē kā bauma strādnieku vidū. Ar šādu pārdošanas summu nekādi nebūtu iespējams īstenot administratora ieceri – nodrošināt kreditoriem līdzekļu atgūšanu ar uzviju, bet metalurgiem atgriešanos savā profesijā. H. Velmers no skaitļu saukšanas atturas. Tikai kopš vakardienas viņš ir uzņēmuma saimnieks, un vispirms jāuztaisa aktīvu revīzija un novērtējums. Vismaz vienam kustamam aktīvam viņam var nākties padzenāties pakaļ – tas ir Zaharjina mirdzošais mersedess ar personalizētajiem Liepājas metalurga numuriem. Administrators gan apgalvo, ka īpašuma pārņemšanai līdz šim šķēršļi neesot likti un arī neizskatās, ka akcionāri dokumentus paslepus dedzinātu. «Vismaz pagaidām nav tādu indikāciju.» No izlaupīšanas uzņēmumu pašlaik sargā divas apsardzes kompānijas – paša uzņēmuma un vēl kreditoru nolīgtā. Strādnieki stāsta, kad klāt bija vēl trešā, tad gan notikuši savstarpēji incidenti. Tagad viss šķiet mierīgi. Izbraucot busiņam no teritorijas, apsargs tomēr mašīnu aptur un formāli paskatās, vai neesam sazagušies kādus labumus. Mēs neesam un, cik zināms, arī citi ne. Šobrīd metalurgā no visiem kaktiem dveš nabadzība un administrācijas ēkā cilvēki staigā mēteļos. Auksti.
Mātei atstās vienu meitu
Liepājas metalurga astoņos meitas uzņēmumos ir siltāk, taču arī tos tuvākajā laikā gaida pārmaiņas. Vispirms jau H.Velmers iecels tajos sev lojālu vadību, lai izslēgtu iespējamo pretdarbību. Pēc šo meitu izvērtēšanas tiks lemts, paturēt tās kopā ar māti vai nošķirt un pārdot. Uzņēmums LM osta ir stratēģiski svarīgs, jo metalurga produkcijai nodrošina izeju uz jūru. Visticamāk, šo meitu pārdos kopā ar māti. Savukārt bez poliklīnikas rūpnīca pavisam labi spēj funkcionēt. H.Velmers paredz, ka šis būs pirmais aktīvs, ko izdosies pārdot, un dažādi privāti medicīnas centri jau apliecinājuši savu interesi iegādāties metalurga medicīnas iestādi.
Iebraucot Liepājā, viesus sagaida plakāts Liepājas metalurgam – 130. Okei žestā pacelta roka pirkstos tur nokaitētu naglu. Uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē šī ir trešā ļoti smagā krīze. No divām iepriekšējām tas izrāpās. Tuvākie mēneši rādīs, vai varoņdarbs izdosies trešo reizi.
