Pulks: Kam vajadzīgs “kapu tramvajs”?
Ušakova iecere vilkt jaunu tramvaja līniju uz Skanstes apkaimi, kas tālākā nākotnē būšot dikti apdzīvota un moderna Rīgas telpa, rosina pārdomas par attīstības prioritātēm galvaspilsētā. Vai vienkāršāk sakot, kam tas viss vajadzīgs, un vai Rīgā nav apkaimes, kuru virzienā būtu daudz svarīgāk būvēt tramvaja sliedes un ieguldīt 70 miljonus ES Kohēzijas fonda līdzekļu. Var jau būt, ka pēc kādiem simts gadiem Skanste arī būs Rīgas mega apkaime, tomēr šī brīža pētījumi un iedzīvotāju viedokļi liecina, ka tramvaja sliedes un daudzu desmitu Eiropas miljonu ieguldījums būtu lietderīgāks cituviet Rīgā. Piemēram, Dārziņu biedrība uzsver, ka tramvaja ceļu pagarinājums no Doles līdz Dārziņiem šīs apkaimes iedzīvotājiem ir solīts jau sen, un līdzšinējais sabiedriskā transporta savienojums ar pilsētas centru vai citām apkaimēm nav apmierinošs. Tāpat daudzi rīdzinieki atceras solītos plānus Berģos būvēt daudzstāvu auto stāvparku un līdz turienei pagarināt 6. tramvaja ceļu. Tas gan mazinātu pilsētā iebraucošo auto apjomu, jo Pierīgā dzīvojošie atstātu auto stāvvietā un tālāk dotos ar tramvaju, gan atvieglotu nokļūšanu Rīgā šajā apkaimē dzīvojošajiem rīdziniekiem.
Jau sen tika plānots būvēt tramvaja līniju uz Purvciemu. Vēl joprojām uz Zemitāna tilta var redzēt tramvaja sliedes, kuras tika iestrādātas ceļa segumā tiltu būvējot. Purvciems, Pļavnieki un Mežciems ir īpaši blīvi apdzīvots rajons galvaspilsētā. Kluss, ātrs un ērts zemās grīdas tramvajs būtu papildus mobilitātes iespēja. Jā var teikt, ka šobrīd Purvciems ir nodrošināts ar sabiedrisko transportu, tomēr nokļūšana turp ar trolejbusu bieži ir ilga sastrēgumu dēļ un neērta pārpildīto trolejbusu dēļ. Turklāt tramvaja savienojums, noteikti rosinātu Purvciema iedzīvotājus nebraukt uz centru ar auto, tātad uzlabotu gaisa kvalitāti Rīgā.
Skanstes jeb “kapu tramvaja” projekta ietvaros paredzēts ne tikai izbūvēt tramvaja ceļus, bet arī iegādāties 12 zemās grīdas tramvajus, lai nodrošinātu tramvaju kustību ar 10 minūšu intervālu. Šobrīd autobuss šajā maršrutā brauc daudz retāk un vienalga ir pustukšs. Izvērtējot kapu tramvaja ievilkšanas riskus, nedrīkst neņemt vērā apdraudējumu Lielajiem kapiem kā nozīmīgai mūsu vēstures un kultūras vērtībai. Nepietiek ar to, ka šobrīd šī vēsturiski nozīmīgā Rīgas daļa tiek sakopta pamatā pateicoties Lielo kapu draugu biedrībai. Pilsētas vadība ne tikai nemeklē veidus, kā kapus sakārtot vai vismaz tajā iesaistīties, tā vēl apdraud ar tramvaja līniju, kas varētu tikt izbūvēta pāri apbedījumiem kaut vai pašā Senču ielas malā. Apbedījumi kapu malā nav mazāk svarīgi nekā to centrā. Un, lai gan Ušakovs un Satiksmes departamenta pārstāvji čalo, ka tramvajs būs ielu sarkano līniju robežās, jāatceras, ka sarkano līniju izvietojumu nosaka pati pašvaldība un nepieciešamības gadījumā to var pārbīdīt pārdesmit metrus kapu dziļumā.
RD Satiksmes un transporta lietu komitejā, kurā “Saskaņas centra” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti atbalstīja līdzekļu piešķīrumu “kapu tramvaja” projektam, atklājās, ka nevienu citu piedāvājumu Satiksmes departaments no RP SIA “Rīgas satiksme” nebija saņēmis. Tātad, nevis šis atzīts par labāko, bet bijis vienīgais. Pilsētas attīstība, arī jauni sabiedriskā transporta virzieni rīdziniekiem ir svarīgi, tomēr kādēļ Satiksmes un transporta komitejā deputātiem netika piedāvāti citi tramvaju maršruti Rīgā, lai varētu izvēlēties labāko. Tas rada iespaidu, ka “kapu tramvaja” projekts tiek nepamatoti lobēts, un tam šobrīd nav reālas nepieciešamības.
Uzskatu, ka nedz no pilsētas prioritāšu, nedz vēsturiskā un kultūras mantojuma saglabāšanas viedokļa jaunā tramvaja līnija uz Skansti šobrīd nav nepieciešama un rīdziniekiem aktuāla. Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi ir jāizmanto rīdzinieku labā, tomēr būvējot tādu tramvaja maršrutu, kas ir nepieciešams ne tikai Rīgas domes vadībai, bet arī Rīgas apkaimju iedzīvotājiem.
Olafs Pulks, “Vienotības” deputāts
