Profesionāļi: ministram būtu laiks iepazīt ostu specifiku
Rīgas ostai jākļūst pieejamākai un drošākai gan sabiedrībai, gan videi – šādas prioritātes izvirzījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Ostas vadībā iesaistītie cilvēki norāda, ka pie tā tiek strādāts jau gadiem ilgi un pavisam drīz būs jūtami rezultāti, bet ministram vajadzētu ostu apmeklēt.
E. Sprūdžs norāda, ka Rīgas ostā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un liegumi, tā atrodas tuvu pilsētas vēsturiskajam centram un blakus dzīvojamajiem rajoniem, tādēļ īpaša uzmanība jāvelta bīstamo un kaitīgo kravu termināļu pārcelšanai citos ostas rajonos. «Ir vairākas pilsētas, kurās ostas teritorijas izvietotas tālu pilsētā, bet diez vai ir daudz vai kaut viena tāda, kurās divus kilometrus no prezidenta pils tiek pārkrautas ogles un atrodas lielas degvielas glabātavas,» sūrojas ministrs, kurš norāda, ka pārāk maz tiek darīts, lai šīs kravas tiktu pārkrautas augsti tehnoloģiskā līmenī, gandrīz nemaz nepiesārņojot vidi.
Ministrs ir nemierā arī ar ostas vizuālo tēlu, kurš palicis nemainīgs gadu desmitiem ilgi un vairs neatbilst modernas pilsētas prasībām. Viņaprāt, tas skaidrojams ar to, ka «šobrīd osta faktiski liegusi cilvēkiem pieeju Daugavai, – 15 kilometru garumā no pilsētas centra līdz Daugavas grīvai tai nav iespējams piekļūt». Viņš novērojis, ka daudzās Eiropas ostās manāma cita tendence, un šī prakse ir jāiedzīvina arī Latvijā. Diemžēl ministrs nespēja sniegt atbildes par to, kas būtu darāms, lai viņa saskatītās problēmas atrisinātu.
Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs un galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks par ministra izvirzītajām prioritātēm Neatkarīgajai pauda prieku, jo osta jau gadiem ilgi strādājot pie tā, lai ministra identificētās problēmas tiktu atrisinātas. «Ostai, kas ir pilsētas sastāvdaļa, jābūt maksimāli draudzīgai pilsētas iedzīvotājiem,» teica A. Ameriks, tomēr neaizmirstot piebilst, ka jāņem vērā arī ostas nepieciešamības, jo tā pilsētā ir ļoti liela darba devēja. Līdz šim videi drošu beramkravu, piemēram, akmeņogļu, pārkraušanu traucēja ieviest augstās pašizmaksas, bet arī pie tā tiekot jau strādāts. «Ir skaidrs, ka mums jāsadzīvo pagaidām ar padomju mantojumu un ir tādi objekti kā padomju laika elevators. Ar šīm problēmām mēs cīnāmies, tāpat kā pilsēta cīnās ar graustu īpašniekiem. Ir no jauna būvēti termināļi, bet lielākā daļa ir padomju mantojums,» skaidro A. Ameriks.
Ostas vadītājs arī sola, ka jau pārredzamā nākotnē beramo kravu termināļi tiks pārcelti uz Krievu salu un pusi no aptuveni 100 miljoniem latu nepieciešamā finansējuma došot Eiropas Savienība.
Uz jautājumu, kā viņš vērtē ministra ideju par ostas padarīšanu pieejamāku rīdziniekiem, A. Ameriks atbildēja, ka osta pati par sevi ir slēgta teritorija un tai ir pat sava policija. Tomēr, neraugoties uz to, tiekot daudz darīts, lai iedzīvotājiem pieejamās teritorijas, piemēram, Mīlestības saliņa, būtu labiekārtotas un apmeklējumus rosinošas.
Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs atzīst, ka problēmas ar beramajām kravām pastāv, un līdzīgi A. Amerikam norāda, ka tas ir padomju mantojums. «Civilizētā valstī būvē civilizētus – slēgtus termināļus, bet mūsu termināļi ir būvēti pirms sešdesmit gadiem. Jaunie termināļi būs slēgtās telpās,» lakoniski norādīja pārvaldnieks.
Savukārt, atbildot uz E. Sprūdža neapmierinātību ar to, ka ostas teritorija it kā esot pārāk nepieejama sabiedrībai, L. Loginovs ierosināja: «Rīgas osta ir viena no brīvāk pieejamajām ostām pasaulē. Cilvēkiem, kuri grib peldēties vai makšķerēt ir kilometriem gara brīva pieeja. Ministram vajag atbraukt uz ostu un iepazīties ar situāciju. Tā darīja arī Vaira Vīķe-Freiberga, un viņas viedoklis uzreiz mainījās.» Viņa uzaicinājumam ministram pievienojās arī A. Ameriks, kurš uzskata, ka «labāk vienu reizi redzēt, nekā septiņas reizes dzirdēt».
Savukārt Vecmīlgrāvja attīstības biedrības vadītāja Inta Biezā amatpersonu solījumiem lāgā netic, jo aizvadītajos atgūtās neatkarības gados situācija nav jūtami mainījusies. Situāciju saasinot arī jaunā sprādzienbīstamo un kancerogēno minerālmēslu termināļa būvniecība Kundziņsalā, kas ir tikai 500 metrus no Vecmīlgrāvja. Ticība neesot arī tam, ka Krievu salas ogļu termināļi būs uzbūvēti saskaņā ar modernajām prasībām. Un tādā gadījumā no ogļu putekļiem cietīs ne tikai Vecmīlgrāvis, bet arī Mežaparks.
