Premjers neadekvāti reaģē uz dokumentu par Latvijas mežu privatizēšanu
Tā vietā, lai noskaidrotu, kā vainas dēļ Eiropas Komisijas (EK) lietvedībā cirkulē dokuments par atbalstu valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži privatizēšanā, premjers Valdis Dombrovskis turpina vainot dokumenta radītājus falsifikācijā.
EK mājaslapā joprojām atrodams dokuments ar nosaukumu Par atbalstu “Latvijas valsts mežu” privatizēšanā.
Nopietnas aizdomas rada fakts, ka EK sadaļā par valsts atbalstu attiecībā uz Latviju pavisam pieņēmusi 140 lēmumus, no kuriem konfidencialitātes statuss piemērots tikai un vienīgi šim 2009. gada 26. jūnija dokumentam. Tajā pašā laikā slepenības statuss nav piemērots pat tādiem Latvijā tradicionāli konfidenciāliem jautājumiem kā Atbalsts “Parex bankas” restrukturizēšanā, Atbalsts Ventspils brīvostas infrastruktūras modernizācijai, Latvijas banku atbalsta shēmas, Kredītu garantijas, Latvijas valsts garantijas “Latvijas gāzei” saņemt sapratīgu peļņu – jebkurš interesents var iepazīties ar visiem šajā sakarā pieņemtajiem lēmumiem un tos pavadošajiem dokumentiem.
Vēl vairāk – EK konkurences jautājumos pavisam ir ierosinājusi 12 563 lietas, kurās konfidencialitāte noteikta tikai 78 gadījumos! Turklāt arī šajos gadījumos slepenība dokumentiem saglabāta tikai dažas nedēļas, turpretī dokumentam par Latvijas valsts mežu privatizēšanu slepenība saglabāta jau vairāk nekā gadu!
EK mājaslapā redzams, ka EK procedūra ir šāda: ja tiek saņemts iesniegums par iespējamu brīvas konkurences kropļošanu, EK attiecīgai dalībvalstij vispirms prasa, vai tā nevēlas piemērot konfidencialitātes statusu izskatāmajam jautājumam. Visos gadījumos attiecīgās ES dalībvalsts valdībām tiek izsūtīts paziņojums ar šādu tekstu: “Ja šajā vēstulē ir konfidenciāla informācija, ko nedrīkst publicēt, lūdzu, informējiet par to Komisiju piecpadsmit darba dienu laikā no saņemšanas dienas. Ja komisija nesaņems argumentētu pieprasījumu līdz noteiktajam termiņam, tiks uzskatīts, ka Jūs piekrītat pilna šīs vēstules teksta publicēšanai tās autentiskajā valodā tīmekļa vietnē ec.europa.eu/community_law/state_aids>.”
Nevienā no Neatkarīgās izpētītajiem dokumentiem neatklājās, ka EK pēc savas iniciatīvas būtu piemērojusi slepenības režīmu.
Šajās dienās NRA.lv no premjera mēģināja noskaidrot, kādēļ Latvijas valdība nolēmusi piemērot slepenības statusu tieši šim jautājumam. Neatkarīgā premjeram uzdeva sekojošus jautājumus: 1. Kāda bija valdības argumentācija konfidencialitātes statusa noteikšanai dokumentu paketei Par atbalstu “Latvijas valsts mežu” privatizēšanā?; 2. Kāpēc konfidencialitātes statuss šai dokumentu paketei tiek saglabāts tik ilgi?; 3. Vai šobrīd premjers nav plānojis lūgt EK atcelt šo konfidencialitātes statusu, ja nē, tad kāpēc?
Ar preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību saņēmām atbildi, ka premjers publiskos speciālu vēsti, kurā “tiks izplatīts premjera paziņojums attiecībā uz baumām un spekulācijām par valsts uzņēmumu privatizāciju. Tā arī būs izsmeļoša atbilde NRA visu šo jautājumu sakarā”.
Premjera paziņojums saturēja tikai apgalvojumu, ka “Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kategoriski noraida jebkādas plašsaziņas līdzekļos izskanējušās spekulācijas par iespējamu Valsts akciju sabiedrības Latvenergo, Valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži u.c. valsts uzņēmumu, kuru privatizēšanas aizliegums noteikts ar likumu, privatizāciju vai to gatavošanu tai. Šādi apsolījumi nav doti nedz starptautiskajiem aizdevējiem, nedz aktualizēti valdības dienas kārtībā. Vienlaikus likumdošanā izsmeļoši uzskaitīti tie valsts uzņēmumi, kas nevar tikt privatizēti vai atsavināti. Valdība neplāno iniciēt grozījumus likumos, lai mainītu neprivatizējamo valsts uzņēmumu sarakstu”.
Neatkarīgā centās precizēt, vai tiešām šis paziņojums jāsaprot kā atbilde uz iepriekš nosūtītajiem jautājumiem un vai no tā var secināt, ka Latvijas valdība negrasās atslepenot šo dokumentu?
No L. Krapānes tika saņemta sekojoša atbilde: “Premjera paziņojums pēc būtības noraida jebkādas baumas par Latvijas valsts mežu privatizāciju, tai skaitā, par šādu dokumentu ar konfidencialitātes statusu eksistenci. Kā jau iepriekš minēju, tā ir falsifikācija.
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv
