autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Politiskais ķīlnieks Uzvaras parks

Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai tiek prasīti 3,8 miljoni eiro. Daļa parka celiņu nav atjaunoti kopš pagājušā gadsimta 60. gadu vidus, diemžēl šā Rīgas parka politizētais fons liedz uz tā tehnisko stāvokli paskatīties ar vēsu prātu. Būsim godīgi. Tas, pret ko vēršas Latvijas sabiedrības latviskā daļa, notiek vienu dienu gadā. 9. maijā. Ja Otrā pasaules kara beigas Rīgā tiktu atzīmētas 8. maijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, eskalācija būtu mazāka. Vai tāpēc parks ir pelnījis būt nesakārtots?

Pielabots, bet nesalabots

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir iesniedzis Rīgas domē priekšlikumu piešķirt 3 815 658 eiro Uzvaras parka infrastruktūras sakārtošanai. Pašvaldības deputātiem tiek skaidrots, ka parka infrastruktūra ir nolietojusies un sen vairs neatbilst mūsdienīgas ārtelpas prasībām.

Tā arī rada bīstamas situācijas parka apmeklētājiem un apgrūtina parka apsaimniekošanu. Pirms vairākiem gadiem tika uzstādīts nožogojums, lai jaunie velobraucēji un arī citi parka apmeklētāji nejauši neiegāžas grāvī. Taču celiņi ir sliktā stāvoklī, izņemot skrituļošanas trasi un zaļo veloceliņu. Asfalta ceļi ir sadrupuši, tajos izveidojušās lielas bedres, pavasaros un rudeņos gan asfalta, gan grants ceļi daudzviet nav izmantojami dubļu un peļķu dēļ. Daļa parka celiņu nav atjaunoti kopš 1966. gada.

Pārdaugavieši un gan jau arī citi parka apmeklētāji no Daugavas labā krasta apkaimēm parka stāvokli un apmeklētību var novērtēt paši. Siltā laikā cilvēki tur sauļojas. Kad zied sakuras, parks ir pilns ar apmeklētājiem. Tas ir pārskatāms, nav pārblīvēts ar vides objektiem vai stādījumiem. Bērni var rotaļāties. Ziemā – prieks slēpotājiem.

Mājokļu un vides departamenta iesniegtajos priekšlikumos arī norādīts, ka savā laikā nemaz netika izveidoti visi projektā iestrādātie ceļi un tiltiņi, tāpēc tagad to varētu izdarīt. Celiņu tīkls ir jāsakārto, lai tas būtu loģiskāks, saka Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Parka plānojums netiks būtiski mainīts un pārveidots. Plānots atjaunot ceļu segumu apmēram 34 000 kvadrātmetru platībā, uzbūvēt vienu tiltiņu pār Mārupīti, sešus pandusus, 23 velonovietnes, uzstādīt 50 soliņu, 55 atkritumu urnas.

Piņķe saka – summa var šķist liela, bet Uzvaras parka teritorija (kopā ar pieguļošajām teritorijām) ir ļoti plaša – apmēram 40 hektāru. Un to izmanto visu gadu, nevis tikai 9. maijā.
Ko saka vietējie?

Torņakalna attīstības biedrības vēstījums Rīgas domei ir kareivīgs: «Pieprasām Rīgas domei, pirms lemt par Uzvaras parka sakārtošanas naudas piešķīrumu: sakārtot iedzīvotāju iemīlēto vēsturisko Arkādijas parku, parka celiņus un ierīkot neesošo apgaismojumu, kā arī atrisināt jautājumu par nodedzinātās un vēlāk nojauktās parka estrādes atjaunošanu un šobrīd faktiski degradētas teritorijas sakārtošanu.»

Āgenskalna apkaimes biedrības vadītājs Roberts Kārkliņš NRA.lv atbild, ka informācija par paredzēto Uzvaras parka savešanu kārtībā viņu sasniegusi šajā pirmdienā. Āgenskalnieši esot par apkaimes sakārtošanu un ilgtspējīgu attīstību, tāpēc Uzvaras parka infrastruktūras uzlabošana viņus priecē. Biedrība iecerējusi aptaujāt iedzīvotājus par viņu priekšlikumiem un vēlmēm, kam vēl vajadzētu būt Uzvaras parkā, un pēc tam vērsīsies Mājokļu un vides departamentā. Piemēram, viena vajadzība jau ir zināma. Suņu pastaigu laukums, vēlams, norobežots. R. Kārkliņš noteic, ka ir jautājumi, kas risināmi ar Satiksmes departamentu un šajā projektā acīmredzot nav apspriežami.

Piemineklis ir no citas operas

Mājokļu un vides departamenta aplēstā summa ir paredzēta parka infrastruktūrai. Pieminekli padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem jeb, lietojot tautā iegājušos apzīmējumu, Uzvaras pieminekli nav paredzēts atjaunot, ne no jau iepriekš minētās summas – 3,8 miljoniem eiro.

Piemineklis atrodas Rīgas Pieminekļu aģentūras valdījumā, un, jā, tā ir lūgusi atvēlēt līdzekļus Uzvaras pieminekļa sakārtošanai no investīciju projektiem. Tas automātiski nenozīmē, ka nauda būs. Ja nebūs šajā gadā, aģentūra finansējumu lūgs nākamgad, aiznākamgad. Un tā uz priekšu.

Tiem, kuri pieprasa nojaukt pieminekli, jāatgādina, ka tas ir ārlietu resora jautājums. Joprojām Latvijai ir saistošs starptautisks dokuments – 1994. gadā noslēgtā Latvijas un Krievijas valdību savstarpējā vienošanās par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Dokumentā ir 13. pants, kas nosaka, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību. Pārdaugavas piemineklis ir memoriāla būve.

Kā iepriekš skaidrojuši Ārlietu ministrijas darbinieki, vienošanās paredz, ka tās darbības laikā puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības vairākos jautājumos, arī attiecībā uz Uzvaras pieminekli.

Vai koncertzālei būs vieta?

Uzvaras laukums Pārdaugavā radās neatkarīgās Latvijas laikā, un tā nosaukuma sākotnējā nozīme ir saistīta ar Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. Pēc Uzvaras pieminekļa izveidošanas laukuma nosaukums ieguva citu vēstījumu. Tas izspieda sākotnējo nozīmi.

Tā nu reiz ir noticis, ka neviens Uzvaras parka projekts nav ticis pabeigts. Pat monuments tā tapšanas laikā padomju gados piedzīvoja ideoloģiskus uzslāņojumus un, ar laika distanci vērtējot, visai absurdus pārmetumus. Māksliniece Džemma Skulme atceras, ka viens no Uzvaras pieminekļa autoriem tēlnieks Aivars Gulbis «vienmēr ir cietis par to pieminekli (..) Gulbis Uzvaras piemineklī bija iecerējis mātei rokās bērnu, bet kāds palaida baumas, ka tas var būt tikai fašistu bērns, jo kur tad viņš kara laikā gadījies. Un viņam neļāva bērnu tur likt» (sk. Putnubiedēklis un ķiršu zagļi vizuālo mākslu žurnālā Studija).

Uzvaras parka infrastruktūras sakārtošana nenozīmē, ka tajā parādīsies Kārļa Ulmaņa ambiciozie Uzvaras laukuma apbūves projekti: stadions, velodroms, šautuve, peldbaseins, sporta un sanāksmju pils, Uzvaras tornis jeb svētnīca tautas vadoņu piemiņas iemūžināšanai. Arī ne savulaik iecerētās 130 savrupmājas, spēļu laukumi, paviljons. Un laikam arī ne koncertzāle.

Šajās dienās kultūras ministre Dace Melbārde intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai tiek apsvērtas arī tādas Rīgas vietas kā Uzvaras parks un Andrejosta. Kultūras ministrijai trīs mēnešu laikā no valdības izveidošanas jānāk klajā ar informatīvo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles būvniecības iespējām, kas jau būs pārrunātas ar Rīgas domi.

Starp citu, arī 2005. gadā arhitekts, arhitektūras teorētiķis Jānis Krastiņš izteica viedokli, ka koncertzālei lieliska vieta ir Klīversalā vai Uzvaras parkā pie Raņķa dambja. Citējot viņu, «Uzvaras parkā koncertzāle ievērojami veicinātu dzīvīgumu šajā patlaban pustuksnesīgajā teritorijā».

Rīgas vicemērs Oļegs Burovs Neatkarīgajai sacīja, ka Uzvaras parks bija viens no trim variantiem, bet, ņemot vērā grunts līmeni šajā teritorijā, koncertzāle tur, visticamāk, netiks plānota.

Antra Gabre

Foto: F64

Pievienot komentāru