Plāno atcelt mazalkoholisko kokteiļu marķēšanu ar akcīzes markām
Deputāti trešdien, 24.februārī, kopīgā sēdē vienojās par nepieciešamību atteikties no akcīzes markām tādiem alkoholisko dzērienu kokteiļiem, kuru saturā ir līdz sešiem procentiem alkohola.
„Atteikšanās no akcīzes marku līmēšanas ļaus samazināt ražotāju izmaksas un palīdzēs sasniegt labākus ražošanas rādītājus, kā arī vairāk naudas tiks maksāts nodokļos,” norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Samazinātos arī akcīzes marku izgatavošanas un iegādes izdevumi, kā arī darba apjoms to apstrādei.
Noraidoši pret ieceri atteikties no mazalkoholisko dzērienu marķēšanas izteicās Finanšu ministrijas pārstāvji, uzsverot, ka, paplašinot nemarķējamo dzērienu loku, varētu samazināties legālā alkohola tirgus un akcīzes nodokļa ieņēmumi. 2009.gada 11 mēnešos, neskatoties uz nodokļa likmju palielināšanu, akcīzes nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, esot samazinājušies par 6,6 miljoniem latu.
Neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, deputāti šodien vienojās atbalstīt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas ierosinājumu atteikties no akcīzes markām dzērieniem, kuri satur līdz sešiem procentiem alkohola. Alus darītavas „Cēsu alus” pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers pauda, ka šādas izmaiņas ļautu paaugstināt ražošanas efektivitāti par 30 procentiem, kas savukārt uzlabotu konkurētspēju un ļautu samazināt produkta cenu.
Apspriežot alkoholisko dzērienu ražotāju priekšlikumu, sēdē tika norādīts, ka alkoholisko kokteiļu akcīzes marku iegādei valsts tērē vidēji līdz 30 tūkstošiem latu gadā, pudeļu aplīmēšana sarežģī dzērienu ražošanas tehnoloģisko procesu un palielina administratīvās izmaksas. Deputāti atzina, ka nav pamata bažām arī par nelegālā alkohola apjoma pieaugumu, jo alkohola ražotājus valsts kontrolē pēc spirta aprites uzņēmumā.
Avots: BNA Latvia
