Piliens jūrā vai plāksteris veselības nozarei
Pirms dažām dienām Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā slavēja par zemo budžeta deficītu, kas atbilstot visām Eiropas rekomendācijām, bet kritizēja veselības aprūpes sistēmu, kur viena no problēmām ir katastrofāli zemais finansējums.
Kas notiks, ja valdība īstenos vēlmi palielināt budžeta deficītu līdz vienam procentam, lai veselības maku papildinātu ar plus, mīnus 44 miljoniem eiro? Piliens jūrā vai glābšanas riņķis – priekšlikumu vērtē eksperti. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome pateikusi skaidru nē.
Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc valdības sēdes sacīja, ka ar Eiropas Komisiju (EK) tiks veiktas sarunas par veselības nozari, taču tikai tad, kad būs skaidrs reformu plāns. Pēc premjera teiktā, reformas veselībā būs grūtas, taču diskusijas par skaidru reformu plānu abās nozarēs vēl sekos. Finansējumam šai reformai jābūt pieejamam sākumā. Finanšu ministrija praktiski ir noslēgusi veselības nozares izvērtējumu, secinot, ka veselības nozares finansēšanas sistēmai jābūt caurredzamai. Tieši finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēc valdības sēdes paziņoja, ka 2017. gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz vienam procentam, lai finansētu reformas veselības nozarē. Latvija lūgs EK atļauju palielināt valsts budžeta deficītu, lai veiktu strukturālās reformas veselības nozarē, paredzot, ka to rezultātā iegūs Latvijas ekonomika. Nākamgad budžeta deficīts plānots 0,9 procentu apmērā. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, šāda «manipulācija» veselības aprūpei papildus dotu 44 miljonus eiro.
Veselības ministrija nekomentē, ko tāda summa dotu veselības aprūpes budžetam un kādas reformas vai jaunas politiskas iniciatīvas par to varētu īstenot. «Pašlaik Veselības ministrija turpina darbu pie valdības rīcības plāna projekta pilnveidošanas, un līdz tā apstiprināšanai mēs nekomentēsim jautājumus par rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem, to ieviešanas termiņiem vai nepieciešamo papildu finansējumu,» NRA.lv saka ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Veselības ministrija ar vārdu «reforma» saprot pasākumu kopumu, kas jāveic, lai veselības aprūpi padarītu pieejamāku iedzīvotājiem, piemēram, jauna finansēšanas modeļa izstrādāšana un ieviešana, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumu pārskatīšana (valsts apmaksātā pakalpojumu groza definēšana, tarifu pārskatīšana, pacientu līdzmaksājumu mazināšana), cilvēkresursu attīstības politika (darba samaksas nosacījumu un profesionālās pilnveides sistēmas pārskatīšana), e-veselības ieviešana.
Pagājušajā gadā veselības ministrs šāgada budžeta sagatavošanas laikā papildus prasīja 160 miljonus eiro. Valdība piešķīra papildu naudu tikai diviem mērķiem – valsts galvoto kredītu slimnīcām atmaksai (7 miljoni eiro), C hepatīta un HIV pacientu ārstēšanai (4,5 miljoni eiro), lai gan pieprasījums bija – 36 miljoni eiro zāļu kompensācijas sistēmai, 25 miljoni eiro rindu mazināšanai, 15 miljoni eiro rehabilitācijai, pacientu iemaksu samazināšanai – četri miljoni eiro… un vēl daudzu akūtu problēmu risināšanai. Ko atrisinātu papildus piešķirti 44 miljoni eiro? Divas vai trīs problēmas, bet ne situāciju veselības aprūpē kopumā.
Mediķu arodbiedrība, kas nākamnedēļ sasaukusi sapulci, lai lemtu par protesta akcijām, tomēr uzskata, ka virziens – palielināt budžeta deficītu – ir pareizs. «Ledus ir sakustējies domāšanā, jo budžeta deficīts ir pieļaujams, ja jārisina svarīgi jautājumi. Mārstrihtas kritēriji, pie kuriem tik stipri turamies, pieļauj budžeta deficītu līdz trim procentiem,» saka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, «līdzekļu deficīts veselības aprūpē ir tik liels, ka no iekšējām rezervēm nosegt vajadzības nav iespējams, tāpēc budžeta deficīta palielināšana ir attaisnojama.» Tomēr V. Keris uzskata, ka tikai un vienīgi ar šādu atbalstu «izārstēt» veselības nozari nevarēs. Tam jānotiek kopā ar iecerēto sociālā budžeta līdzekļu piesaisti. «Mūsu prasību minimums ir atjaunot veselības nozares finansējumu pirmskrīzes līmenī, tas būtu vismaz papildus 100 miljonu eiro,» saka V. Keris.
Veselības budžets
• 2015. gada budžeta izdevumi gada noslēgumā 765 miljoni eiro
• 2016. gada budžeta izdevumi 770 miljoni eiro
• Gatavojot 2015. gada budžetu, Veselības ministrija prasīja papildus 160 miljonus eiro
Avots: Veselības ministrija
Inga Paparde
Foto:ElasticComputeFarm/https://pixabay.com/en/users/ElasticComputeFarm-1865639//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
