Pētījums: Iedzīvotāju tēriņi transportam sarukuši par gandrīz 16%
Covid-19 izplatība ievērojami ietekmēja iedzīvotāju finansiālo aktivitāti un krasi mainīja to, kam izvēlamies tērēt naudu. Kā liecina “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma dati, 2020. gadā mazākais izdevumu pieaugums novērots teju visās produktu un pakalpojumu grupās, taču lielākais kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, likumsakarīgi ir transporta (-15,8%) un ceļojumu izdevumiem (-10,2%), kā arī tēriņiem kultūras un izklaides pasākumiem (-10,2%). Kritums tāpat novērots izdevumiem apģērbu un apavu iegādei, kā arī maltītēm ārpus mājām – attiecīgi par 8,9 un 6,4 procentpunktiem.
Pagājušogad teju trešdaļa respondentu atzina, ka viņu ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā ir samazinājušies – tas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā vidēji pēdējo trīs gadu laikā. Šī situācija paralēli negatīvi ietekmēja cilvēku pirktspēju un palielināja piesardzību tēriņos.
“Krīze transformēja iedzīvotāju paradumus attiecībā uz ikdienas izdevumiem. Iedzīvotāji ceļoja, kā arī apmeklēja izklaides un kultūrvietas krietni mazāk, kas rezultējās tajā, ka 2020. gada 2. ceturksnī vislielākais mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu kritums Baltijas valstīs tika novērots tieši Latvijā (-21%). Apzinoties, ka valsts ekonomika piedzīvojusi lejupslīdi un daudziem iedzīvotājiem nācies operēt ar krietni mazākiem brīvās naudas līdzekļiem, “Maxima Latvija” paudusi nostāju, ka krīzes laikā cenām ir jākrīt, tādēļ esam ilgtermiņā samazinājuši cenu vairākiem tūkstošiem ikdienā svarīgu preču. Lai nepieļautu cenu kāpumu arī turpmāk, īstenojam virkni iniciatīvu, tādējādi bremzējot inflācija pieaugumu valstī. Tā, piemēram, pagājušā gada decembrī inflācija pārtikai, tabakai un alkoholiskajiem izstrādājumiem valstī kopumā bija 1,2%, bet Maxima veikalos iekšējās inflācijas tempus izdevās samazināt līdz pat 0,6%,” stāsta Jeļena Popjonoka, „Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.
Skatoties uz nākotnes perspektīvām, aptuveni 60% iedzīvotāju atzinuši, ka rūpīgāk plānos savus izdevumus, jo nav droši par ekonomisko situāciju un saviem ienākumiem. Savukārt vairāk nekā puse (51,2%) paudusi nostāju, ka atteiksies no luksusa preču iegādes, bet 44% aptaujāto mazāk plāno tērēt ikdienas precēm.
