Pedagogus padara par ķīlniekiem skolu slēgšanas procesā
Lai nodrošinātu pedagogu algu kāpumu līdz 710 eiro par likmi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā trīs variantus. Viens no tiem – maksāt šādu summu tikai tām pašvaldībām, kas optimizējušas skolu tīklu, otrs – vienlaikus palielināt skolēnu un skolotāju proporciju, trešais – maksāt visiem, bet tad jāmeklē papildu finansējums valsts budžetā, raksta NRA.lv.
Izglītības iestāžu sakārtošanas rezultātā samazinās to skolu skaits, kur pedagogi saņem zemāko algas likmi par 30 stundām – 680 eiro (pērn tādu bija 314, tagad – 266), bet pieaug to, kur skolotājiem šī summa ir mazliet zem 1000 eiro (pērn deviņas, šogad – 20), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica IZM pārstāve Līga Buceniece. Viņa arī akcentēja, ka, tā kā daļa pedagogu lielajās skolās strādā gandrīz 40 stundu, tad viņu darba samaksa ir krietni virs 1000 eiro. Turklāt pašvaldības, kā konstatējusi IZM, nav notarificējusi ievērojamu summu (kopumā 1,5 miljoni eiro), ko visbiežāk decembra beigās izmaksā skolotājiem prēmijās. Ja šīs naudas «neieķertos» vietvaru maciņos, tad algas būtu lielākas. Iepriekšējā gadā tika pieņemta norma, ka pašvaldības nevar atstāt uz nākamo gadu vairāk nekā 1% no mērķdotācijas. Ja tā notiks, «pārpalikums» tiks atskaitīts.
Lai varētu īstenot pedagogu algu kāpināšanas grafiku, IZM patlaban ir ieskicējusi trīs versijas. Viens piedāvājums: maksāt 710 eiro par likmi tām pašvaldībām, kas sakārtojušas skolu tīklu, tas ir, likvidējušas vai reorganizējušas savas izglītības iestādes, bet tām, kas ne – atstāt 680 eiro par likmi. Otrs – 710 eiro visiem, bet nosakot augstāku skolotāja un skolēnu skaita proporciju. Piemēram, Rīgā šī attiecība ir 16,5 pret vienu, lai gan realitātē tā ir lielāka. Trešais variants: 710 eiro visiem pedagogiem, taču tad būtu nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta: šā gada četriem mēnešiem seši miljoni eiro, nākamgad – nepilni 19 miljoni eiro.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka nedrīkst nevienlīdzīgā situācijā nostādīt pedagogus – kādam palielināt un kādam ne, jo, lūk, pašvaldībā nav notikusi skolu optimizācija. Turklāt tā summa, ko iegūst no šā procesa, nav tik liela, lai pietiktu algu palielināšanai. Jāņem vērā, ka mazajās skolās, kas tiek likvidētas, vairākumam pedagogu ir nepilna slodze, tāpēc summas ir mazas.
Deputāts Arvīds Platpers norādīja, ka reāli skolotāji par likmi saņem mazāk – 534 eiro, jo 680 eiro ir «uz papīra». Un 30 eiro pielikums maz ko maina. Tajā pašā laikā vidējā alga valstī ir tuvu 1000 eiro. Diemžēl nauda atrodas daudz kam, tikai ne pedagogiem – cilvēkiem ar augstāko izglītību.
Komisijas vadītājs Aldis Adamovičs cer, ka tiks atrasta papildu nauda visiem pedagogiem – gan šogad, gan nākamgad. Tas esot deputātu kopējais uzdevums – to panākt. Viņš arī piebilda: ja divi miljoni eiro tiek veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei un uzturēšanai, tad kāpēc skolotāji tiek uzskatīti par mazāk svarīgiem?
Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns atgādināja vienošanos: puse summas algu celšanai jāiegūst no skolu optimizācijas, otru pusi – nodrošinās IZM.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
