Pedagogu pakāpes iesaldē uz pāris gadiem
Pedagogu darba kvalitātes pakāpju piešķiršana tiek apturēta līdz 2018. gada 1. septembrim, – tā nolēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas nozīmē, ka 1482 skolotājiem, kam nākamā gada augustā beidzas šo pakāpju apliecību derīguma termiņš, iespējams, gadu nāksies gaidīt jaunu iesaukumu, zaudējot arī ievērojamu piemaksu. IZM gan mierina, ka pedagogu darba novērtēšanas sistēma būs arī turpmāk, – jautājums esot par to, kāda tā būs.
Tiem pedagogiem, kas jau projekta pirmajā kārtā pieteicās uz sava darba kvalitātes novērtējumu un ieguva 4. vai 5. pakāpi, apliecību derīguma termiņš beidzas jau nākamgad. Vai šie skolotāji un arī tie, kas vēlētos pirmo reizi iziet šo pārbaudi, 2017. gadā varēs to izdarīt – IZM vēl noteiktas atbildes nav. Ministrija gan centīšoties jau 2017. gadā sakārtot jauno sistēmu tā, lai 1482 pedagogiem jeb 6% no visa pakāpes saņēmušo skaita, kas ir IZM annālēs (savulaik 4. un 5. pakāpi piešķīra 1600 skolotājiem, bet acīmredzot vairāk par 100 skolā vairs nestrādā), «nerastos pārrāvums», uzsver IZM pārstāve Baiba Bašķere. Ja to neizdosies paveikt līdz 2017. gadam (ļaujot pieteikties saīsinātos termiņos), tad, vēlākais, tas notiks 2018. gadā. Tātad sliktākajā gadījumā pārrāvums varētu veidoties uz gadu, ne ilgāk. Pie tā, kāds varētu būt jaunais modelis, tiekot strādāts, gan izvērtējot šo jautājumu plašāk, gan attiecībā uz pedagogu sagatavošanas kvalitāti, gan jau strādājošo skolotāju sniegumu, NRA.lv norāda B. Bašķere.
«Ja IZM nepagūs laikā izdarīt pārkārtojumus, septiņos Amatas novada Izglītības pārvaldes pārziņā esošajos novados kopumā zaudētājos būs 60 pedagogu: deviņi, kas gribētu pakāpi iegūt pirmo reizi, 51 – atkārtoti, pretendējot uz augstāku līmeni,» skaidro Amatas novada Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Diāna Briede. Viņa domā, ka IZM noteikti nevajadzētu atteikties no kvalitātes izvērtēšanas sistēmas, jo tai ir būtiska loma skolotāju motivācijā. Arī Madonas novada izglītības darba vadītāja Solvita Seržāne domā, ka IZM jātiek skaidrībā jau tuvākajā laikā. Pretējā gadījumā iznāk tā: ja algu reformu īsteno, lai mazinātu nevienlīdzību, tad šī atkal ir joma, kur tā var tikt padziļināta.
Skeptiski uz IZM lēmumu skatās Krāslavas valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns. Ne jau pirmo reizi kādam jaunievedumam esot īss mūžs. Vēl 90. gadu vidū direktori varējuši iziet akreditāciju un saņemt kvalifikācijas pakāpi. Pirmos trīs mēnešus piemaksu dabūjis, taču ar to arī viss beidzies, turpmāk palikusi «tikai plika pakāpe». Tāpēc savus padotos mudinājis pieteikties jau pirmajā kārtā, sak, pēc tam nevar zināt, vai no tā visa būs kāds materiāls labums. Par līdzšinējo pedagogu darba izvērtēšanas sistēmu viņš arī neesot sajūsmā. «Bija kvotas, un vieni stipendijas saņēma, kamēr citi ne. Turklāt tie, kas ieguva 1. un 2. pakāpi, piemaksu nesaņēma vispār.
Ierobežojumi attiecās gan uz jaunajiem pedagogiem, kas nevarēja pirmos divus gadus pieteikties, gan arī tām skolotājām, kas atgriezās no bērna kopšanas atvaļinājuma, tie paši divi gadi bija jāgaida, lai gan daļa no viņām skolā bija nostrādājušas jau vairākus gadus,» teic J. Tukāns.
Aisma Orupe
Foto:quinntheislander/https://pixabay.com/en/users/quinntheislander-1139623//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
