autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pēc ilgas saskaņošanas tapuši valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principi

Ministru kabineta komiteja atbalstījusi valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus un kārtību, par ko noteikumus sagatavojusi Finanšu ministrija. Par atsevišķiem nosacījumiem vēl jāvienojas.

Noteikumi aizkavējušies, jo saskaņošanas process ieildzis. Ministriju iebildumu saraksts ir garš. Runa ir par valsts mantu, kuras apsaimniekošanā ieilgušas arī nekārtības, kā to konstatējusi Valsts kontrole jau 2008. gada revīzijā, raksta LV.LV.

Valsts sekretāru sanāksmē noteikumu projekts izsludināts 2010. gada 11. novembrī. Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību tiek izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 6.² panta otro, trešo un ceturto daļu. Ar šo pantu likums tika papildināts pērn – tas stājās spēkā 2010. gada 1. oktobrī.

Noteikumu izstrādātāji norāda, ka pašreiz nepastāv vienots tiesiskais regulējums, kas noteiktu vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanai. Līdz ar to ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes, kuru valdījumā ir valsts nekustamais īpašums, kā arī valsts kapitālsabiedrības, kurām tas ir nodots, ievēro normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības šī īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, ņemot vērā katrai iestādei pieejamo finanšu līdzekļu apmēru. Taču šāda pieeja nenodrošina valsts mantas kvalitātes saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā, nelietderīgas un neefektīvas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas dēļ īpašumi netiek izmantoti pilnībā, lai valsts gūtu no tiem labumu.

Noteikumu projekts ietver valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus; kārtību un darbību uzdošanas kārtību; arī darbības, ko var uzdot citām valsts iestādēm, pašvaldībām, sabiedriskā labuma organizācijām vai privāto tiesību subjektiem.

Valdība noteiks, ka valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pasākumu plānu atbilstoši finanšu resursu iespējām jāizstrādā reizi gadā nākamajam gadam ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 31. decembrim. Plānu 2011. gadam jāizstrādā jau līdz šā gada 1. jūlijam. Valsts nekustamā īpašuma, izņemot apbūvētu zemi, ja apbūves īpašnieks nav valsts, izmantošanas perspektīvu būs jāizvērtē ne retāk kā reizi piecos gados. Ēku vai būvju tehniskā apsekošana jāveic ne retāk kā reizi desmit gados. Ja ēkām vai būvēm ir konstatēts būtisks tehniskais nolietojums, tehniskā apsekošana jāveic ne retāk kā reizi divos gados.

Ēku un būvju apdrošināšanai valdītājam jāizstrādā ēku un būvju apdrošināšanas kārtība, nosakot apdrošināmos riskus un apdrošināmās ēkas un būves. Paredzēts, ka obligāti būs jāapdrošina valsts kultūras pieminekļi. Izvērtējot rīcības lietderību un vienojoties ar valsts nekustamā īpašuma lietotāju, pret uguni būs jāapdrošina lietošanā nodotie valsts nekustamie īpašumi, tajā skaitā valsts pārvaldes funkciju īstenošanā izmantotie nekustamie īpašumi.

Noteikumi netiks attiecināti uz valsts dzīvojamo māju, meliorācijas sistēmu, dzelzceļa zemes nodalījuma joslas zemes, valsts autoceļu un vēl virkni citu līdzīgu īpašumu pārvaldīšanu, atsevišķas normas neattieksies uz privatizācijai nodotiem objektiem.

Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nosacījumi

Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā paredzēta apsaimniekošanas pasākumu plāna izstrādāšana, apsaimniekošana, īpašuma vizuālā pārbaude, ēkas un būves tehniskā apsekošana un uzlabošanas darbu (remonti, renovācija vai rekonstrukcija) plānošana, apdrošināšana, civiltiesisku līgumu (nomas u.c.) slēgšana, maksājumu kārtošana, kā arī valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu analīze, izmantošanas perspektīvu izvērtēšana un vēl citas darbības.

Savukārt apsaimniekošana ietver telpu un sanitāro mezglu nepieciešamo drošības pasākumu veikšanu valsts nekustamajā īpašumā (ēkā, būvē, telpā, būvei piegulošajā teritorijā), lai nepieļautu apdraudējumu; īpašumā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi (kontrole, regulēšana un citas darbības) saskaņā ar ikgadējo valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plānu, lai nodrošinātu to uzturēšanu visā ekspluatācijas laikā. Nekustamā īpašuma vizuālā pārbaude un tehniskā apsekošana paredz dažādas pārbaudes, tostarp, lai konstatētu ēkas vai būves, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, un lemtu par nepieciešamajiem remontdarbiem.

Līgumus, kas noslēgti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un kas neatbilst šo noteikumu prasībām, būs jāgroza 12 mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Noteikumiem paredzēti trīs pielikumi. Pirmais – Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pasākumu plāns. Otrais – Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskats par gadu. Tas būs jāaizpilda reizi gadā, un domāts, lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu analīzi. Pārvaldīšanas izdevumus uz pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu vienu kvadrātmetru gadā aprēķinam ir noteikta formula. Trešais pielikums ir Valsts nekustamā īpašuma vizuālās pārbaudes darbības un to veikšanas biežums.

Ministrijas iebilst: šādai kārtībai būs papildu tēriņi

Dokumenta projekta saskaņošanā viens no biežāk minētajiem iebildumiem bija pret paredzamajām izmaksām, kādas saskatītas mantas uzturēšanai kārtībā atbilstoši turpmāk paredzētajiem vienotajiem noteikumiem.

Zemkopības ministrija, vērtējot projekta punktus, kuri nosaka finanšu uzskaites organizēšanu un pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu analīzes par katru nekustamo īpašumu un īpašuma izmantošanas perspektīvu izvērtēšanas nodrošināšanu, secina, ka tad normatīvā akta ieviešanas periodā jāparedz finanšu līdzekļi arī attiecīgajam programmnodrošinājumam.

Arī Satiksmes ministrija (SM) norādījusi, ka noteikumu projektā paredzētie pienākumi prasīs papildu finanšu un cilvēkresursus – lai gan veiktu nekustamo īpašumu apsekošanu, gan arī apsaimniekošanas plāna izveidošanu katram nekustamā īpašuma objektam un citas nepieciešamās darbības. Tā kā jau šobrīd no normatīvajiem aktiem izriet iestādes pienākums veikt nekustamo īpašumu uzskaiti, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, SM uzskata, ka nav lietderīgi noteikt papildus veicamas darbības, ja ar tām netiek sasniegts būtisks rezultāts.

SM arī paudusi, ka noteikumu projektā norādītā frāze, ka “valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pasākumu plānu izstrādā atbilstoši finanšu resursu iespējām, ir nekorekta, jo jebkurā gadījumā noteikumu projektā paredzētās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības būs jāveic un tām būs jāatrod finanšu resursi.

Kultūras ministrija savukārt uzskata: ja paredzēts, ka obligāti apdrošināmas ēkas un būves – arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļi, kuru rekonstrukcijā, renovācijā vai remontā ir veikti kapitālieguldījumi, – jābūt arī aprēķiniem par minēto izdevumu segšanu, ņemot vērā, ka iestāžu budžetos šādi izdevumi nav plānoti.

Par ministriju desmitiem citu iebildumu respektēšanu vienošanās ir panākta, piemēram, ka noteikumi netiks attiecināti uz privatizācijai nodotajiem valsts īpašuma objektiem.

Par datubāzi vēl lems

No sākotnējā projekta, kas skatīts Valsts sekretāru sanāksmē, ir svītrota arī vesela (VI) nodaļa, kurā bija paredzēta kārtība, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, vienotas valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas datubāzes uzturēšanu. Par to tiks lemts atsevišķi.

Mēģinājumi ielikt vienotā apsaimniekošanas rāmī valsts nekustamo mantu bijuši arī iepriekš. Iekšlietu ministrija (IeM), vērtējot projektā sākotnēji iestrādāto VI nodaļu “Kārtība, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu”, norādījusi, ka tajā ietvertās normas ir nepilnīgas un nav skaidri saprotams, kā notiks sadarbība starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un citiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem, kādas ir vienotās valsts nekustamo īpašumu datubāzes funkcionālās iespējas un kā tās ir pieejamas valsts nekustamā īpašuma valdītājam.

Pēc IeM uzskata, īpaši aktuāls ir jautājums par finansējumu un informācijas pieejamību, jo pretējā gadījumā nevar konceptuāli izvērtēt datubāzes veidošanas lietderību, it sevišķi nav skaidrs, vai būs kāds ieguvums arī citiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem. Turklāt pastāvot risks, ka var veidoties līdzīga situācija kā 2008. gadā, kad starp Finanšu ministriju un citām ministrijām, tai skaitā Iekšlietu ministriju, netika panākta vienošanās par Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par vienotu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un uzskaites organizēšanas kārtību” tālāku virzību.

IeM ierosinājusi projekta VI nodaļu (vai arī tā anotāciju) papildināt, ietverot informāciju par to, kāda finansējuma ietvaros datubāze tiks veidota un uzturēta; vai valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem būs jāmaksā par informācijas saņemšanu no datubāzes; vai ir plānotas kādas citas izmaksas, kas būs jāsedz citiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem; kādā apjomā valsts nekustamo īpašumu valdītāji un pārvaldītāji varēs iepazīties ar datubāzē iekļauto informāciju, kā tas izpaudīsies.

MK sēdes sagatavotais protokollēmuma projekts paredz, ka Finanšu ministrijai būs jāveido starpinstitūciju darba grupa, lai noteiktu vienotajā valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas datubāzē iekļaujamo datu kopumu un līdz 2011. gada 1. oktobrim jāiesniedz izskatīšanai valdībā tiesību akta projekts par kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

MK Komiteja vienojusies: ņemot vērā, ka jautājums par noteikumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu tiks izskatīts 2012. gada valsts budžeta projekta izskatīšanas procesā, Finanšu ministrijai ar sadarbībā iesaistītajām ministrijām atkārtoti jāizvērtē jautājums par noteikumu projektā ietvertā tiesiskā regulējuma vienkāršošanu, kā arī noteikumu spēkā stāšanās termiņu. FM divu nedēļu laikā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvais ziņojums par risinājumu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.

Valsts kontrole atklājusi problēmu kalnu

Noteikumu sagatavošanā kā pamatojums minēts arī Valsts kontroles revīzijas 5.1-2-9/2008 “Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcības ar nekustamo īpašumu atbilstība normatīvo aktu prasībām” rezultātā Finanšu ministrijai sniegtā ieteikuma ieviešana.

Valsts kontrole 2008. gadā veiktajā revīzijā konstatējusi, ka FM un VNĪ nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politika nav mērķtiecīga un nenodrošina valsts interešu ievērošanu, VNĪ nodoti īpašumi, nenosakot prasības to pārvaldīšanai un neuzraugot VNĪ rīcību ar šiem īpašumiem, īpašumu iznomāšana un apsaimniekošana nenodrošina valsts mantas lietderīgu izmantošanu.

Valsts kontrole norādīja, ka VNĪ rīcībā esošā nekustamā īpašuma iznomāšanas organizēšanas un lēmumu pieņemšanas process par īpašumu turpmāku izmantošanu un nomas līgumu nosacījumiem nav caurskatāms, turklāt iznomāšanas procesā pastāv iespēja, ka īpašumi fiziskām un juridiskām personām netiek iznomāti par augstāko iespējamo cenu. Revīzijā konstatēts, ka nekustamie īpašumi netiek apsaimniekoti efektīvi, tāpēc to stāvoklis ievērojami pasliktinās. Laikus netiek veikti kapitālie un kārtējie remonti, kā arī netiek novērsti atbildīgo kontrolējošo dienestu konstatētie trūkumi.

Nepilnības normatīvajos aktos vai to neesamība nenodrošina pilnīgu informāciju nekustamo īpašumu uzskaitē, kā arī neveicina valsts īpašumu atsavināšanā iegūto līdzekļu atgūšanu valsts budžetā, secinājusi Valsts kontrole. Revīzija veikta par FM un VNĪ rīcību ar nekustamajiem īpašumiem laikā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Pievienot komentāru