Patvērumu meklētāji Latvijas skolās neaizķeras
Patvēruma meklētāju nepilngadīgie bērni Latvijas skolās ilgi neaizkavējas. No 13 audzēkņiem, kas pērn sāka iet Natālijas Draudziņas vidusskolā, palikuši tikai divi. Citās skolās situācija ir labāka.
Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka regulāri apkopo informāciju par nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības ieguves nodrošināšanu vispārējās izglītības iestādēs. Šobrīd gan pieejami tikai iepriekšējo gadu dati. Tā 2015./2016. mācību gadā 12 bērnu mācījās Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, pieci – Rīgas Ukraiņu vidusskolā. Savukārt 2014./2015. mācību gadā deviņiem skolas vecuma audzēkņiem izglītības ieguve tika nodrošināta Rīgas 15. vidusskolā, diviem – Rīgas Ukraiņu vidusskolā, pa vienam – Dobeles Kristīgajā pamatskolā un Jelgavas 5. vidusskolā.
Natālijas Draudziņas vidusskolā no 13 pagājušajā gadā mācības uzsākušajiem audzēkņiem, kas nāca no patvērumu meklētāju ģimenēm, mācās tikai divas meitenes. Viena mācās 2. klasē, otra 6. vai 7. klasē, skaidro skolas direktors Pēteris Ševčenko. It īpaši centīgi zinības apgūstot mazākā, kura šeit sākusi skolas gaitas 1. klasē. Viņas vecākiem ir gan darbs, gan arī dzīvesvieta Rīgā. Arī par otru skolnieci iebildumu neesot. Pārējie audzēkņi gan esot, kur nu kurš. «Deviņi skolas vecuma bērni manā skolā vairs nemācās. Cik zinu, ģimene ar četriem bērniem ir projām Vācijā,» teic skolas direktors. Diviem puišiem vēl vajadzētu būt Latvijas izglītības sistēmā. Iespējams, ka tas, kurš beidzis 9. klasi, mācās vakarskolā, jo dienas programmā gadi īsti neļāvuši to vairs darīt. Par otru, kurš bijis analfabēts un skolojies individuāli, ziņu neesot. P. Ševčenko ar nožēlu atzīst, ka vairākumam patvēruma meklētāju Latvija ir ļoti īsa pieturas vieta, līdz ar to bērni skolā neuzkavējas pat gadu, patiesībā – labi, ja semestri. Tas viss mazinot arī pedagogu entuziasmu mācīt šos audzēkņus, jo teju nelietderīgi tiek iztērēts gan laiks, gan enerģija. Patlaban gan ziņas, ka tuvākajā laikā skolā varētu sākt iet jauni patvēruma meklētāju bērni, neesot.
Savukārt Rīgas Ukraiņu vidusskolā situācija ir labāka: tur joprojām mācās pērn mācības uzsākušie pieci skolēni, apliecināja skolas direktora vietniece Ināra Boka, gan sīkāku informāciju nesniedzot. Arī Rīgas 15. vidusskolā bijušo patvēruma meklētāju (nu jau ar citu statusu) bērni skolā ejot. «Mums jau kopš 2009. gada zinības apgūst, teiksim tā, ārvalstnieku bērni. Gan no Sīrijas, gan Ķīnas, gan citām valstīm, kas te mācās ar labām sekmēm, jo ir ar labiem zināšanu pamatiem. Pēdējā laikā arvien vairāk uzņemam skolā arī reemigrējušos,» norāda skolas direktore Nataļja Kubasova. Taču arī viņa nenoliedz, ka daļa no deviņiem patvēruma meklētāju bērniem esot «zilās tālēs». Viens, kas kopā ar ģimenei aizbraucis pie radiem Nīderlandē, gan rakstījis, ka gribētu šeit atgriezties. Taču – cik tur taisnības, nezinot. «Grūti jau saprast šos cilvēkus: viņi jau arī bieži vien nestāsta taisnību, kas un kā. Ir jau arī dažādi tie nolūki, kāpēc viņi šeit ir,» NRA.lv piebilst N. Kubasova.
Aisma Orupe
Foto:Taken/https://pixabay.com/en/users/Taken-336382//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
