- Nozare.info - http://www.nozare.info -

Pasažieru osta pārvērtusies atbaidošā ūķī

«Šodien nokļūšana uz kuģa tiek organizēta no ostas ēkas 1. stāva, uzkāpšana uz kuģa – no autoklāja. Atvainojamies par neērtībām.» Šo paziņojumu termināļa ēkā izvietojis prāmju operators Tallink, lai gan patiesībā atvainoties vajadzētu Rīgas pilsētas vadībai, kas pēdējo desmitgažu laikā pasažieru ostu nolaidusi līdz nožēlojamam stāvoklim. Pat stacionārais snuķis nestrādā – izbīdāmajam pasažieru tunelim tiek mainīti gultņi, raksta NRA.lv [1].

Tehnisku iemeslu dēļ tunelis nedarbojas jau kopš 3. oktobra. Pašlaik tas tiek remontēts, un paredzams, ka nākamnedēļ atkal būs lietojams. Varbūt pat kādu dienu agrāk. Bet līdz tam pasažieru uzkāpšana un nokāpšana no kuģa tiek organizēta, izmantojot autoklāju.

Izbīdāmais tunelis nedarbojas

Kompānijas Tallink Latvija biznesa attīstības un komunikācijas direktore Baiba Muceniece komentārā Neatkarīgajai atzīst, ka šī ir neapmierinoša situācija: «Ievērojot drošu plūsmas organizāciju, šādi apstākļi tomēr ievērojami apgrūtina darbu organizāciju un noteikti rada lielas neērtības pasažieriem. Esam saņēmuši vairākas negatīvas atsauksmes, īpaši no Zviedrijas pasažieriem un ārvalstu tūristiem, kuriem ir cita ceļošanas pieredze. Ceram uz tuneļa darbības drošu atjaunošanu jau tuvākajā laikā, lai mūsu pasažieriem, Rīgas un Latvijas viesiem, ierašanās un izbraukšana mūsu valstī neradītu nepatīkamu pieredzi.»

Taču nepatīkamu pieredzi ceļotājiem rada ne tikai izbīdāmā tuneļa neesamība. Pilnīgi viss, kas saistīts ar Rīgas ostas pasažieru termināli un tā apkārtni, izraisa nepatīkamu pieredzi. Jo īpaši, palūkojoties viesu acīm. Vispirms jau atkļūšana no un uz termināli ir kārtīgs izaicinājums. Nekādu norāžu. Taču kaut kā pārkuļoties pāri Eksporta ielai vai 11. novembra krastmalai, viss kļūst daudz sliktāk, un brīdina par to ne tikai salauzītais bruģis, bet arī apskretušais un saplaisājušais plastikāta panelis ar uzrakstu Rīgas Pasažieru osta.

Viena milzu neizdošanās

Pa ceļam uz termināļa ēku brauktuves vidū atrodas sarkans koka būcenītis ar grausta funkciju, bet pats terminālis nav labāks. Zema divstāvu kaste – netīra no ārpuses. Tieši virs ieejas nojumes krājas sodrējaini zirnekļu tīkli. Netīra arī no iekšpuses. Gaisa nav, ventilācija nedarbojas. Pirmajā stāvā sasists durvju stikls. Briesmīga, netīra tualete, kurā ūdens boileris nemākulīgi iekārts tādā slīpumā, ka izskatās, ka tūlīt kritīs. Reģistrācijas zālē, kurā nākas ietūcīties 2500 Romantikas vai Isabelles pasažieriem, vietas ir stipri par maz. Otrajā stāvā, no kura vajadzētu notikt iekāpšanai kuģī, griesti tik zemi, ka pārņem klaustrofobija. Un tagad vēl tā iekāpšana kuģī caur autoklāju.

Iespējams, katrs atsevišķi šis varētu likties tikai tāds sīkums – bet visi kopā tie rada iespaidu par vienu milzīgu neizdošanos. Viena vienīga nabadzība un netīrība. Īpaši, ja salīdzina ar Helsinku, Tallinas un Stokholmas termināļiem, kas ceļošanas pieredzi bagātina ar patīkamu vidi ostā. Pašlaik Rīgas terminālim tiek mainīti logi uz pilsētas pusi, vienā ailē iebāzta kokskaidu plāksne, un tā ir slikta ziņa, jo vēsta, ka neviens negrasās termināli jaukt nost, bet tikai pieremontēs – tāpat kā izbīdāmo tuneli.

Eksporta ielu nepārcels

Termināļa ēku ar visu tuneli apsaimnieko privāts kantoris ar nosaukumu Rīgas Pasažieru termināls, kam arī stratēģiski nozīmīgais gruntsgabals ostā pieder. Uzņēmuma tehniskais direktors Jānis Dzērvītis stāsta, ka izbīdāmajam tunelim radās tehniskas problēmas – izdila gultņi un skriemeļi. Bija jāmaina arī troses, kas regulē tuneļa izbīdīšanu. Remontu nodrošinot brīvosta, kurai tunelis pieder. Savukārt, kas attiecas uz pārējo infrastruktūru, termināļa ēku ieskaitot, Dzērvītis aicina runāt ar pašvaldību. Skaidrs, ka termināļa ēka ir par mazu, par vecu. Arī mašīnas ceļotājiem neesot, kur likt, jo stāvvietas uz prāmja pienākšanas laiku okupē taksometri. Jaunajai ēkai un tās piegulošajai teritorijai esot gatavs skiču projekts, bet lai to īstenotu dzīvē, esot jāpārceļ Eksporta iela nostāk no Daugavas. Rīgas detālajā plānojumā šāda iecere ir iekļauta, bet dzīvē netika realizēta, jo tā neesot gribējis eksmērs Nils Ušakovs. To, ka dome patiešām atteikusies no Eksporta ielas pārcelšanas, Neatkarīgajai apstiprina Satiksmes departamentā. 2010. gadā jau bijis izstrādāts projekts Eksporta ielas pārbūvei posmā no Muitas līdz Elizabetes ielai. 850 metru izmaksas bija sarēķinātas 3,3 miljonu latu (bez PVN) apmērā. Tātad vairāk nekā četri miljoni eiro. Toreiz ekonomiskā krīze nodrošināja ieganstu projektu pārtraukt. Tagad krīze jau sen ir prom, tomēr pilsēta Eksporta ielu pārbūvēt negrasās. Vecais projekts neder, jaunu taisīt nav plānots. Tas savukārt nozīmē, ka termināļa pakalpojumus steigšus nepieciešams uzlabot esošajos apstākļos.

Pastāv risinājums bez Šķēles

Termināļa operators Rīgas Pasažieru termināls ir turīgs – pērn apgrozīti gandrīz četri miljoni eiro, peļņa pārsniegusi pusotru miljonu. Uzņēmums ir saistīts ar ekspremjeru Andri Šķēli, bet zem ieejas nojumes sodrēji un zirnekļu tīkli karājas. Ir acīm redzami, ka uzņēmumu šāda veida problēmas neinteresē. Bet interesē nekustamā īpašuma attīstīšana Andrejsalā, ko pavērtu Eksporta ielas iztaisnošana. Apmaiņā pret to Šķēles ģimene ar partneriem esot gatava valstij uzdāvināt zemi koncertzālei – otrpus pašreizējai ielas trasei. Par to pagājušajā nedēļā vēstīja sabiedriskais medijs. Taču, pat pieņemot, ka Rīgai nekaitētu vēl viena kultūras iestāde, nav šaubu, ka daudz steidzīgāka ir nepieciešamība izveidot modernu un ērtu infrastruktūru regulārās prāmju satiksmes apkalpošanai un arī kruīza kuģiem. Jo īpaši tādēļ, ka to skaits un izmēri arvien pieaug.

Neatkarīgā lūdza komentēt šo problēmu Rīgas brīvostas pārvaldei. Tās pārstāve Liene Ozola atzīst, ka situācija ir sarežģīta: «Gan zeme, gan uz tās esošās būves jau kopš 2000. gadu sākuma ir privātīpašums (īpašnieks a/s Pasažieru osta). Par to tehnisko stāvokli un aprīkojumu atbildību un rūpes jāuzņemas tās īpašniekam.» Vienlaikus pasažieru infrastruktūras sakārtošana ir Rīgas brīvostas prioritāte attīstības programmā nākamajiem desmit gadiem: «Ticamākais scenārijs, ņemot vērā izveidojušos situāciju ar esošo pasažieru termināli, ka tuvākajā nākotnē gan prāmju, gan kruīza kuğu pasažieru apkalpošana pārvietosies uz Eksporta ostas dienvidu daļu, kas šobrīd, sakarā ar Krievu salas projekta sekmīgu pabeigšanu, atbrīvojusies no beramkravām. Iecere paredzētu gan infrastruktūras sakārtošanu, gan jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas pasažieru termināļa ēkas izveidi. Tas dotu iespēju Rīgai piesaistīt gan jaunus kruīza kuģus, gan vēl kādu pasažieru prāmju līniju. Pašlaik pie esošā pasažieru termināļa vienlaikus iespējams apkalpot tikai vienu pasažieru prāmi.»

Brīvosta iezīmē saprātīgu risinājumu, kas ļautu būtiski uzlabot pasažieru apkalpošanas kvalitāti nākamajā desmitgadē. Bet pagaidām jārēķinās ar esošo situāciju un apskretušais terminālis vismaz pa reizei jāapslauka.

Imants Vīksne