Pārdala Liepājas metalurga īpašumus
Kreditori gatavojas sūtīt uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs pa juridiski cita uzņēmuma Liepājas metalurgs iestaigāto ceļu uz maksātnespēju, raksta NRA.lv.
Uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs lielākais kreditors ir Latvijas valsts, kuras vārdā par uzņēmuma maksātnespējas prasīšanu runā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ekonomikas ministrija tagad ir pārņēmusi KVV Liepājas metalurga parādu piedzīšanu no Valsts kases, kas savulaik galvoja par aizņēmumu, ko saņēma un izmantoja uzņēmums Liepājas metalurgs. Pēc tam izrādījās, ka uzņēmums sakrājis parādus pāris simtu miljonu eiro apmērā, kurus atdot tam nav ne iespēju, ne vēlēšanās. Kreditori ar valsti priekšgalā uzņēmumu pārņēma un par pusi no parāda summas pārdeva Liepājas metalurga mantu Ukrainas izcelsmes investoriem KVV Group, kuri savam Latvijā nopirktajam īpašumam uzlika izkārtni KVV Liepājas metalurgs un mēģināja atsākt metāla kausēšanu un apstrādi ar apmēram tādām pašām sekmēm kā Liepājas metalurga īpašnieki. Liepājas metalurga mantu viņi bija saņēmuši nevis pret darījuma summā norādītajiem 107 miljoniem eiro, bet pret sākuma iemaksu un solījumu norēķināties par šo mantu desmit gados. Kad viņi pārliecinājās, ka uzņēmuma darbība nes nevis peļņu, bet zaudējumus, uzņēmums šā gada sākumā tika pilnībā apturēts tieši tāpat, kā 2013. gadā tika apturēts Liepājas metalurgs. Nav saskatāms cits šīs situācijas risinājums kā KVV Liepājas metalurga maksātnespēja un mantas izpārdošana.
Kreditora funkciju nodošana no Valsts kases Ekonomikas ministrijai šķiet loģiska tādā ziņā, ka Ekonomikas ministrija organizē arī valsts atbalstu uzņēmējiem. Tagad vismaz formāli vairs nevar būt tā, ka Valsts kase savāc to, ko Ekonomikas ministrija sagādājusi KVV Liepājas metalurgam ražošanas atsākšanai. Arī līdz šim tā nebija gluži vienkārši tāpēc, ka Ekonomikas ministrija nebija nekādu atbalstu sagādājusi. Tagad atbalsta sniegšana šķiet jau pilnībā nokavēta.
Īstais iemesls parāda apsaimniekošanas aizvākšanai no Valsts kases bija tāds, lai Latvijas kreditoru acu priekšā neatrastos gadījums, kas apliecina valsts faktisko maksātnespēju. Proti, daļa no kreditoru prasījumiem pret Latviju skaitās segta ar Latvijas prasījumu tiesībām pret saviem parādniekiem, kuri savus parādus nokārtot nespēs. Jautājums, kā tādā gadījumā parādus atdos valsts.
Parādu slēpšanā gadījies mazs misēklis ar KVV Liepājas metalurga nākotnes plānu rakstīšanas termiņiem. Par parāda oficiālo apsaimniekotāju ir pasludināta Privatizācijas aģentūras nodibināta SIA FeLM, kuras uzturēšanas izdevumi tiek attaisnoti ar uzdevumu sagatavot priekšlikumus par uzņēmuma nākotni līdz šā gada 1. jūnijam. A. Ašeradens turpretī sola Ekonomikas ministrijas priekšlikumus jau Latvijas valdībai iesniegt 17. maijā. Šāda steiga ir saprotama, jo dārgi izmaksā kaut minimāla milzīgā uzņēmuma teritorijas apsargāšana tādā nozīmē, ka netiek pieļauta vismaz atklāta un mehanizēta šajā teritorijā esošo iekārtu pārvēršana metāllūžņos un šā metāla zagšana.
Uzņēmuma teritorijas apsargāšana patlaban ir ukraiņu atsūtītā KVV Liepājas metalurga pārvaldnieka pienākums. Nestrādājošā uzņēmuma tēriņu segšanai derēja iepriekš metāla kausēšanai sagādāto metāllūžņu pārdošana. Vakar sākās izsole vairākiem uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem, ko uzņēmums ir labprātīgi atdevis tiesu izpildītājai, lai tā mēģina īpašumus pārdot bankas Citadele prasību apmierināšanai. Interesentu pieteikšanās uz ražošanai un preču glabāšanai piemērojamām ēkām tiks gaidīta vēl veselu mēnesi, jo, visticamāk, lielas atsaucības piedāvājumam nebūs. Iespējamais ieguvums no izsoles varētu būt precedenti, pēc kuriem spriest par KVV Liepājas metalurga likvidācijas izdevumu un ieņēmumu apmēriem.
Arnis Kluinis
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
