Par cik audzis Saeimas deputātu un ministru atalgojums četru gadu laikā
Šīs Saeimas sasaukuma laikā, tas ir, četros gados, tautas kalpu atalgojums uz papīra, pat neskaitot dažādas piemaksas, ir pieaudzis par pustūkstoti eiro. Arī nākamgad Saeimas deputātus, ministrus un citas augstas amatpersonas gaida dāsns algas pielikums. Nākamās, 13. Saeimas deputāti uz papīra pat bez visām piemaksām saņems jau teju 3000 eiro mēnesī.
2014. gada beigās, 12. Saeimai sākot darbu, deputātu pamatalga bija 2192 eiro. Šā gada beigās, kad pie darba stāsies 13. Saeimas deputāti, viņu atalgojums būs 2749 eiro mēnesī, bet nākamgad jau 2963 eiro mēnesī.
Saeimas deputāti nav vienīgās amatpersonas, kurām gadu no gada automātiski pieaug alga. Četru gadu laikā, no 2015. gada līdz 2019. gadam, visstraujākais atalgojuma pieaugums ir ministriem. Šīm amatpersonām alga mēnesī būs 4334 eiro (uz papīra) jeb par 66 procentiem vairāk nekā 2015. gadā. Parlamentārie sekretāri pirms nodokļu nomaksas pelnīs 3361 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka četru gadu laikā šī amata alga būs pieaugusi par 65 procentiem. Premjerministrs nākamgad pamatalgā saņems 4565 eiro mēnesī, kas ir par 1722 eiro vairāk, nekā viņa amata brālis saņēma 2015. gadā, raksta NRA.lv.
Tautas kalpu un amatpersonu atalgojumu apmērs tiek noteikts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Tas nosaka, ka amatpersonu alga aprēķināma, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu. Piemēram, Ministru prezidenta atalgojumam šis koeficients ir 4,93; ministra – 4,68; parlamentārā sekretāra – 3,63 utt. Tā kā CSP ir paziņojusi aizvadītā gada vidējā algas lielumu valstī, jau šobrīd var apjaust, cik lielu algu nākamgad saņems valsts amatpersonas.
Arī Saeimas deputātu atalgojums tiek aprēķināts līdzīgā veidā, tautas kalpu pamatdarbs tiek novērtēts ar 3,2 reizes lielāku algu nekā aizpagājušā gada vidējā alga valstī, kas nozīmē, ka nākamgad deputātu pamatalga būs 2963 eiro, kas ir par 214 eiro vairāk nekā šogad un par 345 eiro vairāk nekā pērn. Dāsnāks atalgojums gaida arī Saeimas priekšsēdētāju un tā biedru, Saeimas sekretāru un tā biedru, Saeimas frakciju un komisijas priekšsēdētājus un to biedrus, Saeimas komisijas sekretārus, Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājus un citas Saeimas amatpersonas, jo par katru no šiem amatiem tiek piemaksāts papildus. Piemēram, Saeimas priekšsēdētāja alga nākamgad būs 4565 eiro – par 330 eiro vairāk, nekā šobrīd algā tiek aprēķināts Saeimas priekšsēdētājai.
Deputāti, kuri pilda vairākus amatus, atalgojuma pieaugumu izjutīs vēl būtiskāk. Piemēram, deputātam, kurš pilda gan frakcijas priekšsēdētāja, gan komisijas priekšsēdētāja amatu, šogad alga pirms nodokļu nomaksas ir 4892 eiro. Nākamgad tā sasniegs jau 5537 eiro.
Uz lielāku algu nākamgad var cerēt arī pašvaldību vadītāji un deputāti, jo, pieaugot vidējai algai valstī, palielinās arī viņu atalgojuma griesti. Šogad pašvaldības domes deputāta pamatalga nedrīkst pārsniegt 982 eiro mēnesī, bet nākamgad maksimālais atalgojums mēnesī būs jau 1111 eiro. Savukārt pašvaldības domes priekšsēdētāja algas griesti no pašreizējiem 2978 eiro pieaugs līdz 3371 eiro nākamgad.
Savukārt Valsts prezidenta atalgojumu ik gadu nosaka Saeima, lemjot par valsts budžetu nākamajam gadam. Pašreiz spēkā esošais likums Par valsts budžetu 2018. gadam noteic, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nedrīkst pārsniegt 5121 eiro un reprezentācijas izdevumi – 1025 eiro mēnesī.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
