Par 152 miljoniem latu būvē šoseju uz Krieviju
Pēc gandrīz gadu ilgušas saskaņošanas procedūras Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi divus Latvijas lielos Kohēzijas fonda satiksmes projekta pieteikumus – Rīgas–Kokneses un Ludzas–Terehovas šosejas būvniecību.
Projektu kopējās izmaksas ir 152,9 miljoni latu, no tiem 24,5 miljoni latu jeb 16 procenti ir plānotais valsts budžeta finansējums un 129,4 miljoni latu – ES līdzfinansējums no Kohēzijas fonda. Projekta laikā tiks izbūvēti un rekonstruēti divi autoceļa posmi vairāk nekā 100 kilometru garumā, raksta NRA.LV.
Starp Rīgu un Koknesi tiks izbūvēts divjoslu ātrsatiksmes ceļš 71,8 kilometru garumā, kurā nebūs vienlīmeņa pieslēgumu, tikai divlīmeņu krustojumi. Projekta gaitā ir paredzēts rekonstruēt autoceļu no Tīnūžiem līdz Viskāļiem, to savienojot ar esošo autoceļu A6, kā arī uzbūvēt jaunu ceļa posmu no Viskāļiem līdz Koknesei.
Arī starp Ludzu un Terehovu tiks izbūvēts divjoslu ātrsatiksmes ceļš, kopumā 32,7 kilometru garumā. Tajā tiks ievērojami samazināts pieslēgumu skaits, izbūvējot drošākus krustojumus. Tiks paredzēta arī papildu josla virzienā uz Krieviju, kuru paredzēts izmantot arī kravu automašīnu rindas izvietošanai pirms robežas šķērsošanas.
Lai gan projekta aprakstā minēts, ka tiks būvēta ātrsatiksmes šoseja, tas nenozīmē, ka pa to drīkstēs traukties ar 130 kilometru stundā lielu ātrumu, Neatkarīgajai skaidroja Latvijas valsts ceļu sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe.
Gan Rīgas–Kokneses, gan Ludzas–Terehovas autoceļu būves projektu realizācija jau ir uzsākta pērn.
“Projektu paredzēts īstenot divu gadu laikā, tātad 2012. gada beigās abi jaunie ceļa posmi būs gatavi. To galvenā nozīme – satiksmes drošības uzlabošana. Līdz ar Tīnūžu–Kokneses ceļa posma izbūvi caur Ogri un Lielvārdi satiksmes intensitāte varētu samazināties uz pusi, jo šobrīd tranzīts uz Krieviju veido aptuveni 20 procentus no kopējās satiksmes intensitātes,” stāstīja D. Mežapuķe.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas speciāliste Agnese Beļkeviča uzvēra, ka jaunos autoceļus galvenokārt izmantos tranzīta satiksmei, dodoties virzienā uz Maskavu. Tas veicinās tranzītu starp Latvijas un Krievijas ostām, kā arī uzlabos kravu plūsmu no Eiropas Savienības valstīm uz Krieviju.
