Paiders: Satversmes kodols un Eiropas federācija
Šomēnes Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisija, kurā tika apvienoti Latvijas spožākie konstitucionālo tiesību juristi (Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Ineta Ziemele, Mārtiņš Mita un Daiga Rezevska), iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar saviem secinājumiem: «Latvijas Republikas Satversme pieder pie tās konstitūciju grupas, kuras neaizskaramais kodols nav tieši ierakstīts konkrētā Satversmes pantā, bet ir pašsaprotams.»
Komisijas priekšsēdētājs Egils Levits izskaidroja, kas ir šis kodols – tā ir valsts konstitucionālā pastāvēšana, tās raksturs un demokrātiskā iekārta.
Konstitucionālo tiesību komisija secināja, ka Satversmes reformas optimālais risinājums būtu «izvērst Satversmes preambulas daļu, ietverot tajā arī atziņas par Latvijas valsts dibināšanas mērķiem un jēgu, kā arī, iespējams, par nākotnes attīstības virzienu».
Tā kā uz to brīdi Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu jau paguva izteikt priekšlikumu strauji pārveidot Eiropas Savienību par federāciju, tad konstitucionālo tiesību ekspertiem Valsts prezidents Andris Bērziņš sniedza vadošus norādījumus, pie kādiem secinājumiem Konstitucionālo tiesību komisijai vajadzēs nonākt ļoti ātri: «Mums noteikti jārēķinās ar to, ka situācija pat pēc pāris gadiem var nopietni izmainīties. Un tikai mēs paši varam noteikt to, kādā Eiropas Savienībā vēlamies dzīvot.» Kā uzskata Valsts prezidents, tad «ikvienai idejai par Satversmes preambulas izvēršanu būtu jātop saskaņā ar nākotnes skatījumu Eiropas kontekstā».
Vienkāršā valodā izsakoties, lai kādu kodolu Latvijas Satversmē būtu saskatījis Egils Levits vai Ineta Ziemele, tas nedrīkst traucēt Latvijas pārveidošanu par Eiropas Savienības federācijas subjektu. Izcilo juristu un Valsts prezidenta tikšanās nedaudz atgādināja Staļina laika kompartijas tikumus. Savulaik atskaitīties izsauktajiem slavenākajiem PSRS komponistiem viens no kompartijas politbiroja locekļiem (Ždanovs) pēc izteiktās kritikas turpat uz klavierēm noklikšķināja paraudziņu – kādu mūziku lielajiem komponistiem turpmāk būtu jāsacer.
Nebūdams jurists un konstitucionālo tiesību eksperts, es tomēr atļaušos apšaubīt to, ka Latvijas Satversmē nav atrodams Satversmes kodols. Latvijas Satversmē galvenie principi ir izteikti Satversmes 18. pantā – deputātu zvēresta (solījuma) tekstā.
Rūpīgi izlasīsim deputāta zvēresta tekstu, kā tas ir ierakstīts Satversmes 18. pantā.
«Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas.
Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.»
Formulēsim to vienā teikumā: «Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, kas ir izveidota, lai aizsargātu latviešu tautas (valodas, kultūras utt.) savdabību.» Tas arī ir Satversmes kodols un būtība. Preambula, kuru tik cītīgi neatrada Egils Levits un citi eksperti, tika uzrakstīta 2002. gadā, mainot Satversmes 18. pantu.
Kāpēc tad vispār bija vajadzīgs cirks ar kodola meklējumiem un idejām par jaunu preambulu?
Atbilde ir primitīva. 18. pantā izteiktais zvēresta teksts un uz 18. panta zvēresta teksta bāzes formulētais Satversmes kodols par Latvijas valsts izveides mērķi ir pretrunā ar ideju ātri Latviju pārveidot par Eiropas Savienības federācijas subjektu. Politiskajai elitei Satversmes kodola meklējumi bija taktiskas cīņas ierocis, lai atstumtu latviešu tautības vēlētājus no Saskaņas centra. Kamēr ar Satversmes kodolu spārdīja Nilu Ušakovu un Jāni Urbanoviču, tikmēr viss bija labi, bet tad pēkšņi Žozē Manuels Barrozu paziņoja, ka ātri jāveido Eiropas federācija. Satversmes kodols no ieroča Saskaņas nospārdīšanai pārvērtās par bumerangu, kas traucē Latvijai pirmajai izpildīt un pārpildīt jebkuru ES vadības iniciatīvu. Izrādās, ka Latviju nevar ātri pārveidot par Eiropas Savienības federācijas subjektu, jo tam traucē Satversmes kodols. Ikviens Saeimas deputāts, kas atbalstīs Eiropas Savienības federācijas ideju, būs zvēresta lauzējs un būtu jāpadzen no Jēkaba ielas augstā nama.
Ko tagad darīt? Ja Satversmes kodols ir negrozāms un pat ar referendumu palīdzību nemaināms, tad Latvijai būtu jāsaka strups nē Eiropas federalizācijas plāniem. Latvijas valsts dibinātāji neveidoja valsti ar mērķi to iekļaut kādā citā valstiskā veidojumā – vai tā būtu PSRS vai Eiropas federācija..
Vai Saeima var kopīgi ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisiju apiet tik nejauku Satversmes kodolu? Var! Konstitucionālajās tiesībās visu nosaka termina definīcija. Saeima ar vienkāršu Satversmes maiņas procedūru var noteikt terminam «suverenitāte» citu saturu. Piemēram. «suverenitāte – ir pakāpeniska atteikšanās no valstiskuma pamatiem par labu iekļaušanai citā valstī vai federācijā». Pielietojam Džordža Orvela antiutopijā 1984 aprakstīto metodi: Brīvība – tā ir verdzība. Miers ir karš utt.
Ar šādu definīciju ikviens Saeimas deputāts varēs balsot par Latvijas pievienošanu jebkurai federācijai, pat Krievijas un Baltkrievijas vienotai valstij, nepārkāpjot zvērestu un Satversmes kodolu.
Vienīgais, būs jāvienojas ar MTG grupu un citiem informācijas nesējiem apdullināt Latvijas iedzīvotājus, stāstot, ka brīvība – tā ir verdzība, bet federācija – tā ir neatkarība.
Ak, jā, – vēl būs jāizmaina Satversmes 40. pants, nosakot Valsts prezidenta zvērestu laikmetīgākā redakcijā: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Eiropas Savienības federācijā iekļautā subjekta – Latvijas tautas – labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Eiropas Savienības federācijas subjekta un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Eiropas Savienības federācijas līgumu un EK rīkojumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.»
Novēlēsim daudz radošu panākumu konstitucionālo tiesību jaunradē gan Valsts prezidentam, gan Konstitucionālo tiesību komisijai.
