“Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisija strīdos apstiprina galaziņojumu
Tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija ceturtdien, 18. janvārī, rīta agrumā sasauktā komisijas sēdē apstiprināja sava darba galaziņojumu.
Komisijas ziņojuma apstiprināšana notikusi strīdiem nokaitēta gaisotnē.
Starp deputātiem sēdes sākumā izvērtās asa vārdu apmaiņa. Deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) mudināja kolēģus nestrīdēties, bet Igors Pimenovs (S) aicināja netraucēt sēdes norisi un netaisīt šovu, to attiecinot uz Saeimas deputātu Andreju Judinu (Kustība “Par”).
Visaktīvāk pret gala ziņojumu protestēja Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš nevienu reizi vien komisijas sēdes centies demonstrēt savu pārākumu un zināšanas tieslietu jautājumos.
Šoreiz Judins aicināja izskatīt jaunus punktus. Sudraba gan uzsvēra, ka ziņojumā nav iestrādāts nekas tāds, par ko deputāti nebija runājuši un vienošanos par pašu galaziņojumu jau pieņemts iepriekšējā sēdē, līdz ar to nepieciešams tikai to apstiprināt.
Judina priekšlikumu deputātu vairākums neatbalstīja – par to balsoja tikai Judins un Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Izmeklēšanas komisija, vērtējot kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.
Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.
Komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.
Komisija uzsver, ka ir vērtējama to personu atbildība, kurām bija uzticēta valsts noslēpuma glabāšana un turēšana, nevis mediju atbildība par materiālu publicēšanu. Vienlaikus komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus.
Komisijas deputāti ziņojumā ierosinājuši izvērtēt vairāku likumu grozījumu nepieciešamību, tostarp, lai padarītu efektīvāku kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un uzlabotu operatīvās darbības procesus. Tāpat komisija secinājusi, ka ir jāpapildina parlamentārās izmeklēšanas komisiju regulējums, lai to sēdēs varētu piedalīties arī citi Saeimas deputāti, bet padomdevēja tiesības viņiem būtu tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti izveidota 2017.gada jūlijā. Pastāvīgi komisijas darbā bez atlīdzības tika pieaicināti eksperti – pieredzējuši juristi. Komisijas sēdēs piedalījās un paskaidrojumus sniedza 47 personas.
Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
Foto: Saeimas kancelej
