NVA: Šobrīd Latvijā ir aptuveni 62 000 bezdarbnieku
Ņemot vērā, ka Latvijā vēl joprojām ļoti daudz cilvēku ir bez darba, Nodarbinātība valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Latvija vēl nav sasniegusi dabisko bezdarba līmeni, un darbaspēku vēl var atrast valstī, nevis piesaistīt no ārzemēm.
Viņa norādīja, ka dabiskais bezdarba līmenis ir līdz 5%, bet šobrīd Rīgā tas ir 4,2%, bet visā valstī tas ir tuvāk 7%.
Šobrīd Latvijā esot nepilni 62 000 bezdarbnieku, kas ir NVA uzskaitē un, arī Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns norādīja, ka galvenais ir šos cilvēkus „padarīt nodarbināmus”, nevis piesaistīt ārvalstniekus.
„Lielākā bezdarbnieku grupa ir cilvēki, kas ir vecāki par 50 gadiem, tas saistīts ar veselības stāvokļa pasliktināšanos un to, ka viņu kvalifikācija zaudē aktualitāti, viņu izglītība iegūta pirms ilgāka laika, un mūsdienās, pat ja viņu profesija ir pieprasīta, tajā daudz kas mainījies, tāpēc nepieciešamas jaunas zināšanas,” skaidroja Simsone.
Bet gan Labklājības ministrs Jānis Reirs (V), gan “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka viens no nosacījumiem, lai noturētu Latvijas iedzīvotājus ir atalgojuma celšana.
„Es saprotu uzņēmējus, skaidrs, ka ir vakances, bet ir jāmaksā vairāk. Ja mēs sāksim masveidā ievest darbaspēku, tā būs padošanās. Mēs neizpildīsim reemigrācijas programmu, jo cilvēki nebrauks atpakaļ, lētais darbaspēks izspiedīs mūsu darbiniekus,” pauda Reirs.
Un arī Strautiņš norādīja, ka daļa Latvijas uzņēmēju nespēj samaksāt motivējošu atalgojumu, un no šiem uzņēmumiem cilvēki aizplūst citur.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka galvenais uzdevums ir atrast vidusceļu starp kvalitāti un algu, nepārkarsējot ekonomiku.
„Ja valsts grib izrauties no zemo atalgojuma slazda, to var izdarīt tikai ar algām virs vidējā līmeņa, un tad ir svarīgi, vai viegli maksāt lielas legālas algas, vai nodokļu sistēma to atbalsta. Pašlaik augstu kvalificētiem darbiniekiem nodokļu slogs ir lielāks un ir jāraugās, kas ir tas segments, kur mēs vēlamies būt, jo labklājības valsti ar minimālajām algām un aplokšņu algām nevar uzcelt,” pauda Meņģelsone.
Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS), kas norādīja, ka primāri jādomā par to, kā piesaistīt atpakaļ mūsu pašu cilvēkus un vēl arī ir jāizmanto tie cilvēki, kas dzīvo Latvijā, pirms domā par viesstrādniekiem no trešajām valstīm. „Latvijā esam tuvu tam, lai varētu aicināt atgriezties aizbraukušos tautiešus. Tomēr vēl nepieciešami priekšnoteikumi, tostarp ne tikai darbavietas, bet arī dzīvesvietas. Piemēram, šobrīd tuvu Rīgai īres maksas pārsniedz iedzīvotāju iespējas, tās ir pārāk augstas,” sacīja premjers.
Jau vēstīts, ka lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauda, ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū. Šādus datus ieguvusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.
Foto: Pixabay
