No e-veselības līdz nē-veselībai
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā Rīgā noritēja vērienīga e-veselības konference, kurā par mūsu situāciju elektroniskās medicīnas jomā centās pastāstīt gan ierēdņi, gan atsevišķu slimnīcu pārstāvji, radot iespaidu, ka «viss notiek».
Arī ierēdņu atbildes uz jautājumiem, kad beidzot pacientiem būs pieejamas e-veselības priekšrocības, bija neskaidras: rudenī kaut kas notiks, nekur e-veselība nepazudīs… Taču nupat publiskotie Valsts kontroles dati nesaudzīgi atklāj patieso ainu – deviņus gadus viesta, tā arī neieviesta, e-veselība izsūkusi vairāk nekā 14 miljonus eiro, kuri tagad, iespējams, būs jāatmaksā visiem nodokļu maksātājiem. Veselības ministrs Guntis Belēvičs norāda, ka vainīgie netiks meklēti, bet tiks darīts viss, lai šo projektu pabeigtu.
Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vārava pamato, kāpēc VK uzsāka revīziju: tāpēc, ka strauji tuvojas e-veselības ieviešanas termiņš, proti, šā gada beigās projektam jābūt īstenotam, ieviestam. Otrkārt, e-veselības ieviešanā izlietoti 14,5 miljoni eiro, tas ir daudzreiz vairāk, nekā valsts iztērēja neveiksmīgajā skolas.lv projektā, kas arī darbību neuzsāka. Neraugoties uz milzīgajiem tēriņiem, neviens no epakalpojumiem veselībā nav pieejams iedzīvotājiem, ja neskaita atsevišķu datu pārlūkošanu portālā latvija.lv (diabēta reģistrs, mani dati pie ģimenes ārsta). Kopumā plānots ieviest 31 pakalpojumu. Nav īstenoti aptuveni puse pasākumu, kas bija jāizdara šī projekta laikā. E-veselība nozīmē elektronisku datu uzkrāšanu un pieejamību pacientiem un mediķiem, tās ir elektroniskas pacientu medicīniskās kartes, receptes, darbnespējas lapas un daudzi citi labumi, ko sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana un kas pacientu un mediķu dzīvi padarītu vienkāršāku, atgādina VK. Taču revīzijas dati liecina, ka ne projekta uzraugam – Veselības ministrijai (VM), ne projekta īstenotājam – Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē.
Revīzijas rezultāti liecina, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums. Projekts tika uzsākts, neizpētot veselības aprūpes situāciju kopumā, un rezultātā VM 2007. gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns bija vājš palīgs projekta īstenotājiem. Arī turpmākajos gados VM nav veicies ar precīzu uzdevumu formulēšanu un projekta īstenotāju darbības uzraudzību. Lai gan e-veselības sistēmai būtu jāsāk darboties 2016. gada janvārī, taču VM ir apstiprinājusi, ka šogad oktobrī būs pieejama tikai neliela daļa pakalpojumu – ereceptes un darbnespējas lapas, kas ir vien piektā daļa no plānotajiem epakalpojumiem. Viens no iemesliem neveiksmīgai projekta ieviešanai, pēc VK domām, ir fakts, ka paralēli uzsākti četri vērienīgi projekti, taču tam nav ne pietiekami resursu, ne arī sistēmas var savstarpēji savienot. Svarīgs jautājums, kam uzmanību pievērš VK, ir datu drošība. NVD nav izstrādājis visas procedūras drošai datu pārvaldībai. Pacientam pašam būšot jāseko darbībām, vai tiek ievērotas drošības prasības un kas notiek ar viņa sensitīvajiem datiem.
Iepriekš (šāgada maijā) NRA.lv NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško sacīja: «Jā, kļūdas ir, viena no tām, ka atsevišķus produktus izstrādā dažādas IT kompānjas un, izrādās, rezultātā to nevar savienot, tas, visticamāk, ir bijis nepareizs lēmums, tomēr šis Latvijā pašlaik ir lielākais tehnoloģiju projekts, un nedomāju, ka mēs to neieviesīsim.» Savukārt veselības ministrs vakar atzina, ka pie projekta neizdošanās ir vainīgs pasūtītājs VM un NVD. «Veselības ministrija nezināja, ko grib pasūtīt, un to arī ir saņēmusi,» saka G. Belēvičs. Pēc viņa domām, tagad svarīgākais ir novest projektu līdz galam, lai to saglābtu.
Inga Paparde
