“Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” turpina darbu
Neskatoties uz finansiālām grūtībām, AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR) turpina darbu un tikusi pie jauniem pasūtījumiem,vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.
Uzņēmuma valdes loceklis Gatis Kamarūts laikrakstam atzīst, ka pēdējos divos gados gājis samērā smagi. Tas saistīts ar situāciju Krievijas tirgū – valūtas kursa dēļ cenas kaimiņvalsts pasūtītājiem rubļos augušas divas reizes, kā arī to, ka līdz ar kravu apgrozījuma kritumu samazinājusies nepieciešamība pēc ritošā sastāva remontiem – arī Latvijā.
Neskatoties uz kraso pasūtījumu samazināšanos, AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” ir spējusi pārorientēties un piesaistīt jaunus pasūtījumus no Eiropas. Pēdējo gadu laikā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu rūpnīcā ir investēti vairāki miljoni eiro, kas nodrošina sniegto pakalpojumu daudzveidību un kvalitāti.
Savukārt februārī AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” saņēma pirmo no trim TEM2 (SM48) lokomotīvēm, ko plānots remontēt pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma.
AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” konkursa kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt trīs TEM2 lokomotīvju kapitālo remontu un modernizāciju pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, kas ir lielākais Polijas dzelzceļa infrastruktūras uzturētājs. 2017.gada janvārī Polijas uzņēmuma pārstāvji veica rūpnīcas auditu, kas ļāva pārliecināties par rūpnīcas tehnoloģiskajām iespējām un ražošanas procesu atbilstību mūsdienu nozares prasībām.
Vaicāts par trīs lokomotīvju remonta līguma summu, DLRR vadītājs norāda, ka runa ir par simtiem tūkstošu eiro. Tāpat Daugavpils kompānijai ir sadarbība arī ar Vācijas dzelzceļa uzņēmumu “Deutsche Bahn” un DLRR arī mēģinās lēnām ielauzties Skandināvijas tirgū. Tāpat uzņēmums ražo detaļas un izpilda metālapstrādes pasūtījumus citās jomās, tā diversificējot biznesu.
“Mums ir nepieciešamas eksporta garantijas,” skaidro Kamarūts. Uzņēmumam nav pilnīgas pārliecības, ka, sniedzot pakalpojumus, piemēram, Ukrainā, nauda par padarīto tiks arī saņemta. Savukārt, lai sniegtu šādu pakalpojumu, ir jāaizņemas nauda, bet bankas prasa garantijas. Tādēļ tādiem uzņēmumiem kā DLRR ir nepieciešams ilgtermiņa eksporta atbalsta instruments.
Jau vēstīts, ka pērn pie valdības, lūdzot valsts garantijas kredītsaistību segšanai, vērsās grūtībās nonākusī Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, kas ir viens no lielākajiem šīs Latgales pilsētas uzņēmumiem.
Rūpnīca skaidroja, ka problēmas saasinājās pēc tam, kad ES pret Krieviju ieviesa sankcijas. Tieši tad bija plānota rūpnīcas modernizācija, lai pārorientētu savu eksporta tirgu uz ES. Situāciju pasliktina apstāklis, ka uzņēmumam nav pieredzes starptautiskajos konkursos. Politiskā krīze skāra rūpnīcu sarežģītā brīdī, kad prāvi līdzekļi tika investēti iekārtās, taču tās vēl nesasniedza pilnu jaudu.
Turklāt ar visām uzņēmuma iespējām ražot tramvajus, elektrovilcienus un citu sliežu transportu tam nav iespējas piedalīties starptautiskajos konkursos pieredzes trūkuma dēļ. Uzņēmuma vienīgā pieredzes gūšanas iespēja ir saņemt pirmos pasūtījumus no pašvaldībām un valsts uzņēmumiem savā valstī.
AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” ir viens no vēsturiskajiem mašīnbūves uzņēmumiem Latvijā ar vairāk kā 150 gadu pieredzi nozarē. Viens no galvenajiem rūpnīcas darbības virzieniem vienmēr ir bijis dzelzceļa lokomotīvju remonts un modernizācija, šobrīd rūpnīca veic arī pasažieru ritošā sastāva remontu un modernizāciju, ritošā sastāva rezerves daļu ražošanu un piedāvā dažāda veida metālapstrādes pakalpojumus.
Foto:Jevgenijs Slitho/ https://www.flickr.com/photos/101181388@N07//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0
