Nekustamo īpašumu eksperts: Rīgā notiek 70% biznesa; visur citur tirgus ir guļošs
Lai gan kopējais nekustamā īpašuma darījumu skaits Latvijā ir palielinājies, krīzes ietekme joprojām ir jūtama lielākajā daļā valsts pilsētu. Izņēmums ir tikai Rīgas reģions, portālam Diena.lv atzina vairāki nekustamo īpašumu eksperti.
2012.gads ir bijis pietiekami aktīvs Rīgas pilsētas centra dzīvokļu, kā arī jauno projektu segmentā, kur vērojams gan darījumu skaita pieaugums, gan arī cenas pieaugums, Dienai.lv pastāstīja Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs. Tiesa gan sērijveida dzīvokļu segmentā jau otro gadu ir vērojama cenu stagnācija.
Citur Latvijā salīdzinoši pozitīvas tendences novērojamas Jelgavā, Valmierā un Cēsīs, savukārt viskritiskākā situācija ar darījumu skaitu un cenām joprojām ir Latgales reģionā – īpaši Rēzeknē, Jēkabpilī, kā arī Liepājā, teic M.Laukalējs. Ko līdzīgu novērojis arī nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš – viņaprāt, neliela aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū vērojama Valmierā, Liepājā un Ventspilī, taču pamatā 70% no biznesa ir Rīgā.
Optimistiskāka ir Latio vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle, kura novērojusi, ka lielākajā daļā pilsētu tirgus aktivitāte ir palielinājusies, pieaudzis arī pircēju pieprasījums. Par to liecina darījumu skaita palielināšanās visos nekustamā īpašuma segmentos. Lielākais darījumu skaits ir lielākajās pilsētās, piemēram, Daugavpilī un Liepājā. Taču mazāks skaits ir salīdzinoši nelielās pilsētās – Limbažos, Valkā un Alūksnē, kas, kā norāda D.Stāle, atkarīgs no pilsētas dzīvojamā fonda struktūras.
Tāpat viņa norāda, ka kopš 2010.gada katrā reģionā pāris pilsētās vērojams neliels tipveida dzīvokļu cenu pieaugums, piemēram, Vidzemē – Valmierā un Madonā, Kurzemē – Talsos un Saldū, savukārt Latgalē cenas nedaudz pieaugušas Jēkabpilī. Šajās pilsētās divu gaidu laikā cenas pieaugušas par 9 līdz 15%, tomēr kopumā nozīmīgs cenu pieaugums pagaidām nav vērojams.
“Salīdzinājumā ar augstāko punktu 2007.gadā Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas patlaban ir aptuveni par 63% zemākas, savukārt vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Valkā, Dobelē, Jūrmalā, Jelgavā, Preiļos, šis rādītājs joprojām ir tuvu 70%,” situāciju komentē D.Štāle.
Lai gan daudzi nekustamo īpašumu biznesā likuši lielas cerības uz ārvalstu pilsoņiem, kuri vēlētos iegādāties īpašumus Jūrmalā, šīs cerības nav piepildījušās, portālam Diena.lv sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. Viņš norāda, ka darījumu skaits Jūrmalā, salīdzinot ar pagājušo gadu, krities par 20%.
“Es domāju, ka tas ir tāds emocionāls tirgus. Cilvēki ir pārvērtējuši, domājot, ka tur būs liels pieprasījums un ārvalstnieki no Austrumiem ļoti pirks. Protams, interese ir, bet viņa nav tik liela, kā tas piedāvājums. Piedāvājums ir neatbilstošs ne tikai tajos elitārajā, bet arī visos citos segmentos. Kvalitāte bieži vien nav atbilstoša,” situāciju vērtē A.Zariņš.
Ko līdzīgu norāda arī M.Laukalējs, sakot, ka šogad Jūrmalā būtiski pieaudzis dzīvokļu piedāvājumu skaits – īpaši jauno projektu segmentā. Tāpat būtiski palielinājusies starība starp projektu attīstītāju piedāvātajām cenām un pircēja vēlamajām cenām, kā arī vidējiem darījumu skaitļiem, kas liecina par to, ka 2011.gada beigās un 2012.gada sākumā projektu attīstītāju noteiktais cenu līmenis neatbilst pircēju prasībām.
Savukārt absolūti stagnējošs ir Latvijas komerczemju tirgus segments, skaidro M.Laukalējs. Piemēram, Rīgas pilsētā, neskatoties uz salīdzinoši aktīvo jauno projektu tirgu un kopējo piedāvājuma skaita samazināšanos, praktiski nav notikuši darījumi ar zemes gabaliem komercapbūvei. Arī pārējās Latvijas pilsētās darījumu skaits ar komercobjektiem – birojiem, pakalpojumiem, zemes platībām ir ļoti zemā līmenī, un darījumu apjoms faktiski ir pat mazāks kā 2008. un 2009.gadā.
