Nākamgad demogrāfijai prasa aptuveni 30 miljonus eiro

Nākamajā gadā demogrāfijai nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro, otrdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Skaidrojot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izteikumus, ka NA ierosinājumiem demogrāfijas jomā nepieciešami ap 85 miljoniem eiro, bet fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro, Mūrniece norādīja, ka tie neatbilst patiesībai. 85 miljoni eiro nepieciešami periodam no 2018. gada līdz 2020. gadam, bet nākamā gadā vajadzīgi aptuveni 30 miljoni eiro, skaidroja Mūrniece.

“Nākamajā gadā demogrāfijai būtu nepieciešami vien 32 miljoni eiro un tā ir tikai puse no prioritārajiem pasākumiem pieejamajiem 80 miljoniem eiro, tāpēc ir jāmeklē jauni ienākuma avoti budžetā,” skaidroja Mūrniece.

Saeimas spīkere minēja, ka viens no piemēriem ir “ātro kredītu” bizness. “Šai nozarei vairs nav tāda visatļautība kā agrāk, tomēr tā ir joma, kur joprojām posta dažu labu ģimeni. NA ir jau iesniegusi priekšlikumus par ierobežošanu,” atklāja Mūrniece,

“Mēs strādājam un domājam kā ģimenes, kurās it trīs un vairāk bērnu, var tikt pie lielāka valsts atbalsta nekā līdz šim, jo tā ir mūsu nākotne,” sacīja Saeimas vadītāja.

Jau vēstīts, ka koalīcijas partneru sēdē pirmdien tika piedāvāts risinājums demogrāfijas programmai 2018.gadā piešķirt papildu 12 miljonus eiro.

Ministre informē, ka šī summa paredzēta, lai dubultotu pabalstus par trešo bērnu – no 34,14 eiro līdz 65,86 eiro, bet par ceturto un katru nākamo bērnu – no 50,07 eiro līdz 65,86 eiro. Lielāks finansējums demogrāfijas pasākumu veikšanai varētu tikt novirzīts 2020.gadā.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka demogrāfija ir viena no prioritātēm valdības veidošanas laikā, tam esot jāatspoguļojas arī budžetā.

Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.

Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/