Nabadzīgie cilvēki Eiropā: Mūsu viedokli nabadzības mazināšanai ne vienmēr ņem vērā
Absolūti lielākā daļa jeb 78 procenti nabadzīgo cilvēku Eiropā uzskata, ka Eiropas Savienības politika nepietiekami ataino iedzīvotāju ieteikumus nabadzības izskaušanai, secināts pētījumā par Eiropas sanāksmju ietekmi uz sociālo politiku veidošanu. Šodien un rīt Briselē, Beļģijā norisinās devītā nabadzībā dzīvojošo cilvēku sanāksme.
Šā gada sanāksmes mērķis ir apvienot visu iepriekšējo gadu sanāksmju laikā gūtos secinājumus un izveidot Rīcības plānu nākamajiem desmit gadiem, lai cīnītos pret nabadzību, izmantojot aktīvu dialogu ar ES politikas veidotājiem. Sanāksmē piedalās ap 150 cilvēku no dažādām ES valstīm un Norvēģijas – tie ir gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar nabadzību, piemēram, cilvēki no trūcīgām ģimenēm, imigranti, Romu tautības pārstāvji, raksta NRA.lv
Sanāksmes pārstāvjus uzrunāja dažādas ES amatpersonas, tiesa, ES Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors piedalījās tikai preses konferencē. Tajā viņš atzina, ka ES līderi nupat ir spēruši vēsturisku soli, vienojoties par mērķi, lai nākamo desmit gadu laikā nabadzīgo cilvēku skaits Eiropā samazinātos par vismaz par 20 miljoniem. „Eiropa ir patiesi apņēmusies gūt acīmredzamus rezultātus, veidojot taisnīgāku un iekļaujošāku Eiropu,” sacīja L. Andors. Viņaprāt, 2010., kas ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un atstumtību, ir palīdzējis izveidot politisku impulsu. „Mūsu mērķis ir apvienot to, kas jau labi darbojas, ar novatoriskām pieejām, un Eiropas Komisija atbalsta dalībvalstu centienus atrisināt nabadzības un sabiedriskās izstumšanas problēmas,” turpināja komisārs.
Neraugoties uz amatpersonu optimistisko uzstādījumu, nabadzību piedzīvojušo cilvēku, proti, sanāksmes delegātu viedoklis nav sevišķi pozitīvs. „Cilvēki neredz, ka kaut kas vispār mainās, jā, atbrauc un izrunā savas problēmas, bet, vai kāds ieklausās?” sacīja kāda no sanāksmes pārstāvēm. Turklāt dažādu valstu pārstāvji ir vienoti šajā viedoklī.
To daļēji apstiprina arī pētījums par šo konferenču ietekmi uz politiku veidošanu, ko veikusi Antverpenes universitāte. 82% politikas veidotāju (sanāksmes var piedalīties un īpaši tiek aicināt Eiropas parlamentārieši, valstu valdību pārstāvji) uzskata, ka sanāksmes iespaidā viņi ir mainījuši savu pieeju cīņai ar nabadzību. Vēl būtiskāk – 55% politikas veidotāju ziņoja, ka sanāksmē notikušās diskusijas un paustie ieteikumi ir īstenoti politikā. Taču 78% nabadzīgo cilvēku, kuri aptaujāti, uzskata, ka ES politika pietiekami neataino viņu ieteikumus.
Arī sanāksmē piektdien izskanēja visai kritiski viedokļi, piemēram, „kur tad ir tie Eiropas deputāti, nav neviena, lai gan mēs atrodamies Eiropas Parlamenta ēkā?” Otrkārt, EK lepojas, ka vienojusies izstrādāt desmit gadu plānu nabadzības novēršanai, taču „jau desmit gadu pagājuši šādās sanāksmēs, kur tad ir šāds plāns, nabadzība nav tikai krīzes situācijas izraisīta.” Daudzi delegāti ir kritiski noskaņoti pret „pārāk vispārīgām runām”.
Eiropas statistika liecina, ka 16% ES iedzīvotāju (gandrīz 80 miljoni) pašlaik dzīvo zem nabadzības sliekšņa, iztiekot ar mazāk nekā 60% no nacionālā vidējā ienākuma. Pašlaik bezdarbnieku ir par pieciem miljoniem vairāk nekā krīzes sākumā, tādēļ ienākumi ir samazinājušies daudzās ģimenēs, pakļaujot tās nabadzībai. Krīzes raksturs, apmērs un ietekme atšķiras visā ES.
