Metalurgā plānota velmētavas otrā kārta
Pēc ukraiņu investoru ienākšanas Liepājā a/s KVV Liepājas metalurgs atsācis darbu un pašlaik izvelmē jau 24 tūkstošus tonnu armatūras mēnesī. Plānā – pilna ražošanas atjaunošana pa etapiem, raksta NRA.lv.
Pirmais, kas pārsteidz, ieejot velmētavā, – izrādās, karstam tēraudam ir smarža. Te sajaucies kopā eļļainu mehānismu smārds ar krāsns spelti un sarkani nokaitēta tērauda izgarojumiem. No sarkanās krāsns mutes ik pēc pusminūtes izlec degošā dabasgāzē līdz 1100°C uzkarsēta dzelzs brusa, gandrīz 700 kilogramu smaga.
Metāla pārvērtības
Kvēlojošā dzelzs pagale izšļūc cauri četriem caurumiem, kuros to aplej ar ūdeni. Ne tāpēc, lai atdzesētu, bet gan tāpēc, lai noskalotu nost plāvu – dzelzs oksīda kārtiņu, ar kuru sagatave, reaģējot ar gaisa skābekli, bija neizbēgami pārklājusies laikā, kamēr tā tika pārvadāta un gaidīja stumšanu krāsnī. Nomazgāto plāvu izskalo no velmētavas uz noliktavu, kur uzkrājas kaudzē, līdz to aizved uz Brocēniem pievienošanai cementam. No šādas dzelzs piedevas cements kļūst izturīgāks, savukārt liepājniekiem izdevīgi.
Sarkankvēles pārņemtais, no četrkantaina par apaļi lokanu kļuvušais tērauda gabals tiek izvalcēts cauri vairākiem velmēšanas etapiem, katrā reizē izstiepts tievāks un garāks, no sākotnējiem pieciem metriem sasniedzot gandrīz 20 metru garumu. Šajā dienā ražo 16 milimetru diametra armatūru, tāpēc velmēšanas process apstājas, sasniedzot vajadzīgo diametru, taču KVV Liepājas metalurgs spēj saražot dažādu diametru stieņus – gan resnus, gan līdz pat dažu milimetru tievumam.
Stieņi gatavi doties tirgū
Iegūstot celtniecības armatūrai raksturīgo rievojumu, stieni nosūta uz īpašu režģveida paliktni, uz kura tas lēnām dziest. Režģim no apakšas ik pa brīdim izlien zobainas ķepas, kas atdzisušākos armatūras stieņus pārceļ tuvāk konveijeram, kamēr režģa tālākajā malā visu laiku birst klāt arvien svaigi un pavisam karsti armatūras stieņi. Kad jauno stieņu temperatūra ir nokritusies un tie ieguvuši eleganti pelēku toni, stieņus, kuriem joprojām roku klāt labāk nelikt, automāts sasaiņo garos kūļos, bet celtnis tos uzkrauj uz dzelzceļa platformas. Virs vagona virmo karsts gaiss – armatūras kūļi dzisīs vēl pāris stundas.
Viss šis process norisinās pilnībā automatizēti. Velmētava atgādina milzīgu robota organismu Arēnas Rīga izmērā. Meistari un strādnieki pārrauga procesu. No velmētavas cehā strādājošajiem 299 metalurgiem 30 ir sievietes, stāsta ceha vadītāja vietnieks Sindijs Pagrabs. Pašlaik meklē darbiniekus vēl divām vakancēm.
Divu gadu dīkstāve izturēta
Ražošana atsākta pa solītim šā gada februārī, pašlaik saražo līdz 24 tūkstošiem tonnu armatūras mēnesī. Līdz oktobra beigām plānots iedarbināt velmētavas otro kārtu, pēc tam sākt ražošanu vairākās maiņās. Ar laiku KVV Liepājas metalurgs plāno sasniegt maksimālo projektēto jaudu – 64 tūkstošus tonnu mēnesī.
«Kamēr velmētava divus gadus stāvēja, tirgus tukšs nepalika. Konkurenti aizņēma tukšo nišu. Tagad tirgus jāatgūst no nulles, un tas ir iemesls, kāpēc ražošana tiek atjaunota pa etapiem,» skaidro KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs, ukraiņu metalurgs ar 30 gadu stāžu un darba pieredzi piecās valstīs. Viņam uz galda priekšā Latvijas un Ukrainas karodziņi. «Agrāk Liepājas precei bija apmēram 350 noņēmēju, tagad esam atguvuši apmēram 90 klientu. Palīdz tas, ka liepājniekiem pasaules tirgū vienmēr bijusi laba slava kā punktuāliem un pretimnākošiem ražotājiem, tāpēc mūs neaizmirsa arī dīkstāves laikā!» Tas ir iemesls, kāpēc jaunie investori saglabājuši nosaukumu Liepājas metalurgs, vien jaunajai firmai pieliekot klāt savu abreviatūru KVV. Pircēju loka pazaudēšana diemžēl sakritusi ar zemām armatūras cenām, kas liek apzināties: pilnu ražošanas apjomu līdz gada beigām atjaunot nereāli.
Vispriecīgākais šķiet KVV Liepājas metalurga galvenais inženieris Egils Kupčs. Viņam, sadarbojoties ar maksātnespējas administratoru, izdevies panākt, ka uzņēmums dīkstāves laikā nav izvazāts. Aizvadītajā martā uz divām pārbaudes nedēļām paralēli velmētavai tika iedarbināta arī lūžņu elektrokausētava – testi izrādījās veiksmīgi, iekārtas ir noturētas izcilā stāvoklī, tomēr šābrīža augsto ražošanas izmaksu un zemo galaprodukta cenu dēļ tās darbību atjaunos pēc tam, kad velmētava jau darbosies ar pilnu jaudu vai arī mainīsies lūžņu un tērauda tirgus konjunktūra pasaulē. «Pašlaik pie mums strādā 540 cilvēku, velmētavā darbs būs vēl vismaz diviem simtiem, bet pie pilnas jaudas visos cehos mūsu skaits sasniegs vismaz 900 vai 1000,» stāsta galvenais inženieris. Lai arī situācija noieta tirgos pasaulē ir saspringta un konkurence ir (vārda burtiskā nozīmē) dzelžaina, šobrīd jau ir cerība uzskatīt, ka grūtākais KVV Liepājas metalurgam ir aiz muguras. Darbs notiek, produkcija ripo, eksports atjaunojas.
Imants Liepiņš
