Mājokļu cenas sākušas celties
Rudens nākot ar augstākām mājokļu cenām par spīti pravietojumiem, ka šīm cenām vēl jākrīt un jākrīt.
Lielākie nekustamo īpašumu tirdzniecības starpnieki informē par mājokļu cenu pieaugumu komplektā ar pieauguma tempa pieaugumu augustā. Šā gada augusts atgādina par pagājušā gada augustu, par kuru Ober Haus tirgus apskatā parādījās ziņa, ka mājokļu cenas pieaugušas kaut par vienu eiro kvadrātmetrā pēc 27 mēnešu ilgas cenu lejupslīdes. Citi nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki pavērsienu no cenu samazināšanās uz palielināšanos fiksēja vienu divus mēnešus vēlāk. Tādējādi mājokļu cenu celšanās tiek apliecināta jau aptuveni gadu, par spīti paredzējumiem, ka tām vēl esot kur krist un krist.
Kam noder briesmu stāsti
Daudzi briesmu stāsti tika laisti klajā pagājušogad ap šādu laiku attiecībā uz priekšā stāvošo apkures sezonu, bet tie izrādījās līdzeklis briesmu novēršanai. Proti, Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija aizdeva Latvijas valdībai naudu, lai ziema – un patiešām auksta ziema – paietu bez būtiskām nepatikšanām no cilvēku izdzīvošanas un nekustamo īpašumu uzturēšanas viedokļa. Briesmu stāsti izspieda no aizdevējiem naudu, kaut aizdevēji labi zina par Latvijas nespēju šo naudu atdot. Ir taču godīgi pateikts, ka nauda tiekot dota finanšu sistēmas stabilizācijai. Un patiešām – apkures, transporta u. tml. pamatpakalpojumu nodrošināšana pagājušajā ziemā paglāba bankas no milzīgiem zaudējumiem, kādus radītu par graustiem kļuvušo mājokļu (un lielveikalu izsisto skatlogu, un sadedzināto automašīnu…) ķīlu izslēgšana no banku bilancēm. Tiktāl viss ir labi, bet vai tiešām nauda tāpat tiks dota arī nākamās un visu turpmāko ziemu pārlaišanai, neprasot naudu atpakaļ? Tehniski, protams, Latvija būtu gatava noformēt arī aizdevumu atdošanu, ja vien tajā pašā laikā kāds Latvijai izsniegtu jaunu un lielāku kredītu. Bet ko tad, ja nāksies atdot savu, nevis aizdevēju ķēdes naudu?
Kāpēc jāceļ nodokļi
Latvijas valdība var atdot nodokļos iekasēto naudu, tāpēc aizdevuma atdošana nozīmēs nodokļu likmju celšanu un/vai jaunu nodokļu ieviešanu. Tagadējā Latvijas valdība atstās mantojumā nākamai valdībai piedāvājumus praktiski visu valsts budžeta iztrūkumu (starpību starp esošo un aizdevēju pieļauto budžeta deficītu) segt ar nekustamā īpašuma nodokļa likmju celšanu reizes piecpadsmit un nodokļa klonēšanu: lai cilvēki maksā atsevišķi par zemi un par ēkām, atsevišķi par apdzīvojamo un neapdzīvojamo platību un vēl atsevišķi gan par saimnieciskā darbībā izmantotu neapdzīvojamo platību (lai dalās ar ienākumiem!) un neizmantotu platību (lai maksā par šādu izšķērdību!). Tādējādi Valda Dombrovska valdību var vainot par visu, bet tikai ne par to, ka tā nesekotu Latvijā jau ilgāku laiku strādājošā ārzemju ekonomista Maikla Hadsona padomiem. Tie tika izklāstīti arī viņa intervijā Neatkarīgajā šā gada 2. jūnijā.
Intervijas ievadā Juris Paiders stādīja priekšā savu sarunu biedru, atgādinot par kādu viņa uzstāšanos 2006. gada pavasarī. “Jūs tolaik izteicāt vairākus skarbus brīdinājumus Latvijas sabiedrībai un valsts pārvaldei, kas no šodienas skatpunkta izskatās patiesi pravietiski,” teica J. Paiders. Tālāk nāca M. Hadsona jaunie pravietojumi (vai atklāsmes, vai ieteikumi): “Algu nodokļa aizstāšana ar nekustamā īpašuma nodokli ļaus būtiski samazināt darbaspēka izmaksas. Ievērojami palielinot nekustamā īpašuma nodokli, būtiski samazināsies dzīvokļu cenas un izmaksas par dzīvokli. Tiklīdz samazināsies mājokļu cenas, mājokļi kļūs pieejamāki. Arī šādi var ievērojami samazināt darbaspēka izmaksas, nesamazinot dzīves standartu vismaz 75% no visiem strādājošajiem.”
Reakcijai seko pierašana
Nepārspīlēsim vienas Neatkarīgās publikācijas ietekmi uz mājokļu tirgu, pat ja publikācijā figurēja par kulta autoru kļuvušais M. Hadsons un tā deva daudzus cilvēkus pārliecinošas atbildes uz jautājumiem par Latvijas nākotni. Tomēr matemātiski šī ietekme izpaudās zibenīgi. “Nekustamo īpašumu tirgus starpnieku uzskaitītās mājokļu kvadrātmetra cenas jūnijā palikušas maija līmenī,” Neatkarīgā informēja 8. jūlijā ar atsauci uz visiem trijiem lielākajiem un cenu uzskaitē cītīgākajiem nekustamā īpašuma tirdzniecības starpniekiem. Trīs firmas neatkarīgi cita no citas pavēstīja, ka vidējā cena Rīgas standartapbūvei jūnijā augusi par vienu eiro kvadrātmetrā un ka šāds rezultāts neapliecina cenu celšanos, bet tikai stabilitāti.
Runas par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu līdz praktiski nesamaksājamam līmenim turpinās līdz šim laikam, bet laikam jau cilvēki pie tām pierada tāpat kā pie ilgā karstuma vasarā. Mājokļu cenu celšanās jūlijā izrādījās jūtamāka nekā jūnijā un augustā – jūtamāka nekā jūlijā. “Par nodokli cilvēki domās tikai tad, kad saņems rēķinus,” Neatkarīgajai teica Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.
Nesaprotamajam neticam
Vēl viens izskaidrojums mājokļu cenu pieaugumam ir cilvēku neticība tam, ka valdība tiešām cirtīs zaru, uz kura pati sēž. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība tiek balstīta nevis uz konkrētā īpašuma, bet gan uz tā atrašanās vietas novērtējumu. Ja kādam kaimiņos ir pieteikts darījums par lielu summu – vai nu ar Latvijas līmenī greznāko villu, vai ar vienkāršu būdiņu, kuras pārdošana par milzīgu cenu ir izmantota pavisam citu darījumu legalizācijai –, tad visu apkārtējo mājokļu iemītniekiem ir jāmaksā tāds nodoklis, it kā viņi arī dzīvotu visgreznākajā villā vai nodarbotos ar slēpjamā veidā iegūtas naudas legalizāciju. Tiktāl viss no valdības viedokļa būtu labi, bet kā tomēr tiks reāli iekasēta nauda no cilvēkiem, kuri greznās villās nedzīvo un noziedzīgi iegūtu naudu neapgroza? Sabiedrība netic šādas naudas piedzīšanas izpildei un neizmanto iespēju pārdot savus īpašumus par jebkuru cenu, kamēr tie vēl nav nacionalizēti par nodokļu parādiem.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
