Mācāmies būvēt zema energopatēriņa ēkas
Kopš pērnā februāra divas kaimiņvalstis – Igaunija un Latvija – sadarbojas kopīgā projektā „Active Through Passive”, ko līdzfinansē Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programma. Projekta kopējās izmaksas ir 341 017 eiro, un programmas ietvaros tiek segti izdevumi 289 864 eiro apmērā.
Igauniju projektā pārstāv Valgas pašvaldība un Tartu Universitāte, savukārt Latviju – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrība „Passive House Latvija”, NVO „Zaļās Mājas” un Strenču pagasta padome, raksta LV.LV.
Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgas un zema energopatēriņa būvniecības principu ievērošanu, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu un palielinot valstu enerģētisko neatkarību.
Informē pasūtītājus un profesionāļus
Projekta laikā izstrādāta e-grāmata projektētājiem, arhitektiem un citiem speciālistiem par zema enerģijas patēriņa ēkām; zema energopatēriņa būvju enerģijas kritēriji un novērtēšanas pamatnostādnes. Savukārt 17. jūnijā tika prezentēts Latvijas un Igaunijas kopdarbības projektā “Active Through Passive” paveiktais “zaļās” enerģijas un energoefektivitātes jomā.
Projekta noslēguma konferencē kaimiņvalstu partneri – arhitekti, uzņēmēji, pašvaldību un NVO pārstāvji – izklāstīja pusotra gada darba rezultātus. Piemēram, sešos semināros iedzīvotāji, māju apsaimniekotāji un īpašnieki, pašvaldību speciālisti un citi interesenti tika informēti par dažādiem ar zema enerģijas patēriņa ēku saistītiem tematiem, stāstīja Valgas pilsētas valdes Attīstības nodaļas vadītājs Mēliss Linnamegi. Notikuši arī apmācību kursi speciālistiem no Latvijas un Igaunijas. Viņš atzīst, ka semināros tika izmantota Zviedrijas, Vācijas un Šveices uzkrātā pieredze, aplūkoti piemēri un tehniskie risinājumi.
Liels ieguvums gan pasūtītājiem, gan arhitektiem un būvinženieriem ir informatīvais izdevums par pasīvo māju, kurā iekļauts pamatojums un motivācija, kas varētu iedrošināt cilvēkus būvēt un renovēt ēkas atbilstoši pasīvās ēkas standartiem. Grāmatā izlasāma ne tikai informācija, kāpēc to darīt, bet arī, kā to darīt – kā projektēt, veikt iepirkumus un uzbūvēt pasīvo ēku, kura atbilstu nākotnes būvniecības standartam visā Eiropā.
Sīkāka informācija par projektu ir pieejama arī vietnē www.passivehouse.lv un www.activethroughpassive.eu, kur atrodams, piemēram, speciāls kalkulators, ar kura palīdzību var aprēķināt un analizēt ēkas enerģijas patēriņu un parametrus. Tas dod iespēju vietnes apmeklētājam “spēlēties” ar paraugēkas norobežojošo konstrukciju raksturlielumiem, ēkas inženiertehnisko aprīkojumu un citiem parametriem, vērojot izmaiņu iespaidu uz ēkas enerģijas patēriņu. Atbilstoši izvēlei var noteikt ēkas siltuma enerģijas patēriņu apkurināmajai platībai, kopējo enerģijas patēriņu un primārās enerģijas patēriņu, par projekta laikā tapušo mājaslapu stāsta Tartu Universitātes pārstāvis Jānuss Halliks.
Projekta ieviesēji cer, ka šīs aktivitātes nodrošinās esošo zināšanu pārnesi un pieredzes apmaiņu profesionāļiem Latvijā un Igaunijā. “Šis projekts ir laba platforma zema enerģijas patēriņa un ilgtspējīgas būvniecības uzsākšanai, kā arī palīdz informēt patērētājus un plašāku sabiedrību, skaidrojot to, ka inovatīvi ilgtspējīgas un zema enerģijas patēriņa būvniecības pamatprincipi, pareizi izvēlēts ēkas projekts un ekspluatācija nodrošina ievērojamu enerģijas ietaupījumu. Tāpēc viens no svarīgākajiem šā projekta uzdevumiem ir parādīt zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības efektivitāti, izmantojot tehnisko risinājumus un dokumentāciju, kā arī ēku renovācijas risinājumu paraugus,” uzskata M. Linnamegi.
Savukārt Zane Sauka, NVO “Zaļās mājas” pārstāve, konferences dalībniekus iepazīstināja arī ar ēku ilgtspējas un tās ietekmes uz vidi izvērtēšanas vispārīgiem kritērijiem: enerģijas patēriņš, iekštelpu klimats un komforts, būvniecības un apdares materiāli, ūdens racionāla izmantošana, teritorija un ainava, piesārņojuma novēršana, transports, atkritumu un ēkas apsaimniekošana. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ēkas klimata simulācijas metožu uzmantošanai.
Alternatīva tradicionālajai renovācijai
Projekta noslēguma seminārā arhitekts Ervins Krauklis, kas ir projektējis pirmo pasīvo māju Latvijā, atzīmē, ka zema enerģijas patēriņa ēku pamatprincipu izmantošana ir laba alternatīva tradicionālajiem renovācijas paņēmieniem. Arhitekts prezentēja vienu no projektiem, ko iecerēts īstenot. Lai salīdzinātu tehniskos risinājumus, izmaksas, sasniegto energoefektivitāti un CO2 izmešu samazinājumu, projekta laikā E. Krauklis izstrādājis risinājumu tipveida 1970. gadu dienesta viesnīcas renovācijai. Renovācijas rezultātā tiktu sasniegtas būvnormatīvos noteiktās iekštelpu mikroklimata normas un augsts komforta līmenis.
Šajā projektā paredzēta ne tikai fasādes un jumta, bet arī pagraba siltināšana, īpašu uzmanību pievēršot aukstuma tiltu novēršanai, ventilācijai, siltuma atgūšanai, izmantojot rekuperāciju. Vasarā karstā ūdens sagatavošanai paredzēts izmantot saules kolektoru. Šī projekta izstrādē iegūtā pieredze ir universāla un izmantojama arī citu sabiedrisku vai daudzdzīvokļu ēku efektīvas renovācijas projektu izveidē.
Nereti, diskutējot par daudzdzīvokļu māju siltināšanu, tiek uzsvērti tikai tie ieguvumi, kas saistīti ar zemo enerģijas patēriņu, nepievēršot vajadzīgo uzmanību renovācijas priekšrocībām, paaugstinot komforta līmeni. Vēl mazāk tiek domāts par to, kā cilvēks jūtas telpās, kur ir pārāk mitrs un kur valda “bezgaiss”. Ļoti maz tiek runāts par vēdināšanas sistēmas izveidi, kas telpā nodrošina normatīviem atbilstošu gaisa apmaiņu.
Latvijā lielāks uzsvars tiek likts tikai uz ēkas blīvuma palielināšanu, nomainot logus, durvis, dažādu siltināšanas materiālu izmantošanu. Tas nozīmē, ka gaisa apmaiņa dzīvokļos nereti tiek ievērojami samazināta un neatbilst paredzētajiem normatīviem. Mājoklī palielinās mitruma līmenis un CO2 koncentrācija, veidojas nevēlams, neveselīgs mikroklimats. No vienas puses – maksājumi sarūk, no otras – ievērojami var pasliktināties komforta līmenis.
Tagad, kad pieejams līdzfinansējums daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmā, ir aktuāls jautājums – cik lielā mērā par gaisa apmaiņu tiek domāts pašlaik uzsāktajos projektos. Ir svarīgi nodrošināt to, ka pēc siltināšanas gaisa apmaiņai ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos noteiktajam prasībām, kas ir jāparedz jau projekta stadijā. Nevar teikt, ka Latvijā šajā ziņā nekas nebūtu darīts. Tiesa, labākie projekti ir saistīti ar privāto sektoru.
Aktuālā direktīva un pozitīvā pieredze
Daudzās Eiropas valstu pilsētās, īpaši Vācijas pašvaldībās, jau tagad iepirkumu prasībās tiek iekļauti zema enerģijas patēriņa ēku kritēriji. Gandrīz nulles enerģijas ēka ir ar ļoti augstu enerģijas izmantošanas efektivitāti, kā tas definēts Eiropas Parlamenta Direktīvas par ēku energoefektivitāti pielikumā.
Patlaban gan nav izstrādāti praktiski lietojami detalizēti kritēriji vai precīzi risinājumi, kā sasniegt gandrīz nulles enerģijas ēkas parametrus dažādos klimata apstākļos, jo nulles enerģijas ēkas definīcija ir samērā jauna. Tā kā minētajā Direktīvā ir definēti nulles enerģijas ēku ieviešanas obligātie termiņi (2019. gads – publiskajām ēkām, 2021. gads – visām jaunbūvēm), dalībvalstu darba grupas patlaban izstrādā precīzus kritērijus katrai valstij. Plānots, ka arī Latvijā sadarbībā ar pētniecības institūtiem tiks pētīts, kādiem ir jābūt šādu ēku kritērijiem.
Vislielākā pieredze sabiedrisko ēku un daudzdzīvokļu māju renovācijā, kas tiek veikta, izmantojot pasīvo ēku būvniecības tehniskos risinājumus, ir Vācijā. No turienes Latvijas būvniecības nozares speciālisti ir smēlušies gan iedvesmu, gan pieredzi. Šajā valstī jau kopš 90. gadu otrās puses aktīvi notiek 50.-70. gadu, tostarp bijušās Austrumvācijas teritorijā esošā dzīvojamā fonda rekonstrukcija. Tā ir interesanta un lietderīga pieredze, jo dzīvojamais fonds šajā Vācijas daļā ir ļoti līdzīgs kā bijušajās padomju republikās. Vācijā renovācija ar pasīvās mājas komponentiem īpaši izplatīta ir valsts un pašvaldības ēkām, piemēram, sociālo māju sektorā, kurās dzīvo cilvēki ar zemiem ienākumiem. Viņu komunālie maksājumi zemā enerģijas patēriņa dēļ tādējādi tiek ievērojami samazināti.
Daudzi eksperti uzsver, ka siltināšanas programmas tiks veiksmīgi īstenotas tikai tad, ja vairāk būs pozitīvu piemēru. Ja būs negatīva pieredze, tad šī labi iecerētā programma var “buksēt”. Viens neveiksmīgs projekts var sabojāt visas labās ieceres. Plaši ir jāizgaismo tie piemēri, kuri atbilst nepieciešamās kvalitātes kritērijiem un par kuru kvalitāti var pārliecināties. Tas noteikti mazinātu iedzīvotāju piesardzīgo attieksmi. Svarīgi ir ne tikai apgūt finansējumu, bet ieguldīt to saprātīgi un kompetenti, ar domu, lai pēc dažiem gadiem nav jāsaskaras ar faktiem, kas liecina – nauda ir izlietota nelietderīgi.
Labi ir tas, ka Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, ir pieejams valsts līdzfinansējums zema enerģijas patēriņa ēku projektiem. E. Krauklis stāsta, ka jūnija beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) noslēgsies konkurss zema enerģijas patēriņa ēku projektiem. Interese par to bija liela, un tātad jau tuvākajā laikā, pateicoties līdzfinansējumam, būs aplūkojami šādu ēku projektu piemēri.
Var prognozēt, ka divu gadu laikā Latvijā radīsies lielāka pieredze un sapratne, kā vēl labāk projektēt un būvēt. Arhitekts uzsver, ka pats svarīgākais ir tas, lai sabiedrība apzinās, kāpēc nepieciešams būvēt šādas ēkas. Nākamais solis ir pašvaldību līmenī, kur veidotos sapratne, ka zema enerģijas patēriņa ēkas ir izdevīgas, piemēram, ekspluatācijas izdevumu ievērojamā ietaupījuma dēļ. Turklāt jau tagad pašvaldības var izvirzīt augstākas prasības. Tas ir ceļš, ko tagad iet daudzu Eiropas valstu pilsētu pašvaldības.
Latvijai ir ļoti paveicies, ka ir pieejams Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI). Tiesa, viena no problēmām Latvijas pašvaldībās ir tā, ka ne vienmēr ir vajadzīgās zināšanas un prasmes sagatavot iepirkumu specifikāciju zema enerģijas patēriņa ēku projektēšanas un būvniecības iepirkumu procedūrai, kas var būt nopietns šķērslis, atzīmē Anda Kursiša, sabiedriskās organizācijas “Passive House Latvija” valdes priekšsēdētāja.
Lai novērstu šo barjeru, kopīgi ar Iepirkumu uzraudzības biroju tika izstrādāti un sabiedriskās organizācijas mājaslapā ievietoti iepirkumu dokumentu paraugi, kas tagad jau tiek izmantoti iepirkumu procedūras dokumentācijas sagatavošanai. A. Kursiša gan uzskata, ka šāds atbalsts būtu jāsniedz ne tikai nelielas sabiedriskas organizācijas, bet arī ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līmenī.
