Lentjušenkova: Pārmaiņas – nemainīga vērtība augstākajā izglītībā
Aizvadītā gada laikā augstākā izglītība Latvijā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un inovācijas – pielāgošanās pandēmijas apstākļiem, izmaiņas ārvalstu studentu īpatsvarā, augstskolu reforma, kā arī citas izmaiņas Augstākās izglītības likumā un politikas veidotāju komentāri par to, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un pārāk liels studentu atbirums. Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore asoc. prof. Oksana Lentjušenkova, vērtējot šī brīža situāciju nozarē, norāda, ka Latvijas augstskolām ir gan atbilstoša kvalitāte, gan potenciāls piesaistīt aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu studentu – jāspēj tikai strādāt un attīstīties līdzi laikam. Tāpat viņa norāda, ka pārmaiņas izglītības sistēmā noteikti būs, piemēram, iespēja saņemt profesionālo kvalifikāciju bez grāda iegūšanas.
Aizvadīto studiju gadu lielākoties pavadījām attālināti un, neraugoties uz Covid-19 radīto ārvalstu studenta skaita samazinājumu, ko piedzīvoja lielākā daļa augstskolu, to vērtējam kā veiksmīgu. Salīdzinoši viegli pielāgojāmies valstī noteiktajiem ierobežojumiem, jo kopš 2014. gada īstenojam e-studijas, kas ietver arī tiešsaistes lekcijas. Augstskolai jau bija pieredze, zināšanas un arī tehniskais aprīkojums. Runājot par ārvalstu studentiem, jāpiezīmē, ka viņu vēlme mācīties klātienē ir saprotama, jo lielā daļā valstu nav kvalitatīva interneta vai iespējas brīvi piekļūt bibliotēkām, kas būtiski kavē pilnvērtīgu studiju procesu.
Virkne augstākās izglītības iestāžu, kas īsteno sociālās zinātnes, pandēmijas laikā piedzīvoja arī akreditācijas vilni. Studiju programmu akreditācijas un licencēšanas process Latvijā ir gana birokrātisks un smagnējs, tāpēc daudziem tas ir liels izaicinājums. Šobrīd esam gandarīti, ka gatavošanos šim procesam iesākām ļoti savlaicīgi, un ir saņemts jau lēmums par maksimālo akreditācijas periodu vienam no īstenotajiem studiju virzieniem. Arī daļēji attālinātais akreditācijas process, kurā ārvalstu eksperti piedalījās digitāli, bija jaunums, kas, iespējams, arī pēc pandēmijas kļūs par paliekošu praksi, jo būtiski ietaupa laiku un līdzekļus.
Runājot par to, kādas pandēmijas laika inovācijas saglabāsies nākotnē, un, vai pēc ierobežojumu atcelšanas, studenti atgriezīsies auditorijās, jāsaka, ka situācija nav viennozīmīga. Domāju, ka pilnībā pirms-pandēmijas formātā tomēr neatgriezīsimies, jo studējošie ir novērtējuši ērtības, ko sniedz attālinātais process. Tajā pašā laikā, cilvēks ir sociāla būtne un vēlme tikties un kontaktēties klātienē arī ir saglabājusies, tāpēc studiju procesu nākotnē redzu kā klātienes un tiešsaistes apvienojumu, kur teorētiskās lekcijas iespējams klausīties tiešsaistē, bet semināri, praktiskās nodarbības, radošās darbnīcas u.tml. notiktu klātienē. Jāņem arī vērā, ka ir virkne tehnisko un radošo studiju programmu, kuras bez klātienes nodarbībām nav iespējams realizēt. Domājot par nākamā studiju gada sākumu, jāsaka, ka viss būs atkarīgs no vakcinācijas tempiem un valdības lēmumiem, taču mēs esam gatavi jebkuram formātam un risinājumam.
Aktuāls ir arī jautājums par ārvalstu lektoru piesaisti, jo pandēmijas laikā izskanējuši viedokļi par to, ka nākotnē ārvalstu mācībspēki vieslekcijas vadītu tikai attālināti, tādejādi samazinot laika un finanšu resursu patēriņu. Mūsu augstskolā darbojas aptuveni 20 līdz 25 ārvalstu lektori un visi vēlas pēc iespējas ātrāk tikties ar studējošajiem klātienē. Prognozēju, ka, atsākoties ceļošanai bez ierobežojumiem, mācībspēku mobilitāte būs vēl aktīvāka nekā pirms pandēmijas.
Kā jau minēju, aizvadītais studiju gads, salīdzinājumā ar 2019. gadu, vērtējams kā veiksmīgs. Pavisam drīz lielākajā daļā Latvijas augstskolu sāksies jaunā uzņemšana, un prognozēju, ka tā saglabāsies aizvadītā gada līmenī, iespējams, ar nelielu uzlabojumu, piesaistot gan vietējus, gan arī ārvalstu studentus. Runājot par pārmaiņām augstākās izglītības jomā, daudzi eksperti ir iezīmējuši, ka nākotnē būtu iespējams izvēlēties nevis vienu studiju programmu, bet “salikt” vairākus studiju kursus no dažādām augstskolām, iegūstot nepieciešamo kredītpunktu skaitu. Domāju, ka tā pagaidām ir ļoti tāla nākotne, jo izglītības sistēma joprojām ir formāla, lai gan daļēji tas darbojas jau šobrīd – augstskolas atzīst un pielīdzina iepriekš apgūtus studiju kursus, savukārt mēs esam uzsākuši praksi atzīt arī studējošo profesionālo pieredzi, piemēram, praktizējošam grāmatvedim vai programmētājam viņa profesionālā darbība tiek “ieskaitīta” studiju procesā un nav nepieciešams iziet praksi.
Pārmaiņas noteikti nesīs iespēja iegūt profesionālo kvalifikāciju bez grāda, ko šobrīd aktīvi virza Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments. Tas nozīmē iespēju apgūt tikai profesionālos priekšmetus un iegūt atbilstošu profesionālo kvalifikāciju bez grāda. Prognozēju, ka šī iespēja būs kardināls pavērsies Latvijas augstākās izglītības vidē, tomēr maldīgi domāt, ka zudīs pieprasījums pēc bakalaura studiju programmām. Katrai programmai ir savs segments. Bakalaura programmas ir aktuālākas jauniešiem, kas vēl nav ieguvuši augstāko izglītību, taču profesionālās pilnveides programmas ir iespēja iegūt papildus profesiju vai pārkvalificēties, tādējādi saglabājot vai veicinot konkurētspēju darba tirgū.
Studējošo pietiks visiem – ar šādu pārliecību mēs šogad esam sagatavojuši licencēšanai četras jaunas studiju programmas. Latvijā par labu studijām lemj ne tikai jaunieši pēc skolas absolvēšanas, bet arī pieaugušie, kuriem jau ir viena vai vairākas izglītības, un augstākā izglītība joprojām ir būtiska vērtība, kas ne tikai sekmē konkurētspēju darba tirgū, bet arī veicina personības pilnveidi un attīstību.
Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore asoc. prof. Oksana Lentjušenkova
