Lēdurgā iesakņojies pat zīdkoks un citi siltzemju augi
Lēdurgas dendroparks ir unikāls, jo to izveidojis viens cilvēks un tajā aug tādas koku sugas, kuras Latvijas platuma grādos parasti nezaļo. Bet Lēdurgā – aug, zied un ražo. Pat zīdkoks briedina ogas, tomēr zīdtārpiņu attīstībai klimats par vēsu, vēsta NRA.lv.
Lēdurgas dendroparka vadītāja Sarmīte Kauliņa ir pārliecinājusies, ka zīdkoka lapas noder antibiotiku vietā.
Vīrusu laikā viņa dzer zīdkoka lapu tēju un neslimo jau trešo gadu. Šajā dendroparkā aug koki no visiem kontinentiem, pat no Āfrikas. Nu jau būs savs tūkstotis dažādu sugu dekoratīvo krūmu un koku, un puķu stādījumi tiek paplašināti. S. Kauliņa saka – daudz palīdzējis dendrologs Andrejs Svilāns, lai dendroparks iegūtu pašreizējo izskatu un koki iedzīvotos Latvijas klimatā. Lēdurgā aug un pārziemo daudz Ziemeļvidzemē neizturīgu kokaugu sugu un šķirņu. Tas tāpēc, ka parks atrodas interesantā vietā, kā to raksturo dendroparka vadītāja. Ieplakā. Tāpēc sals un spēcīgi vēji to tikpat kā neskar.
Dendroparks tapis, pateicoties kādreizējā kolhoza Lēdurga dārzniekam Arvīdam Janitenam. 1973. gada pavasarī viņš, nepieciešamās zināšanas apguvis pašmācības ceļā, sāka stādīt kokus, krūmus, puķes, un pēc 20 gadiem Nacionālā botāniskā dārza dendrologi Lēdurgas dendroparkā konstatēja jau 939 koku un krūmu sugas, pasugas, varietātes un šķirnes. Pašlaik Lēdurga lepojas ar dendroloģisko parku, kurā ir lielākais citvalstu kokaugu krājums Latvijā. Nedendrologu valodā sakot, tie ir koki, kas aug pavisam citos platuma grādos, piemēram, Tālajos Austrumos, Ziemeļamerikā. Dendroparkā ir valriekstu audze, kļavu kolekcija, dižskābarži, baltegles. Jau minētais zīdkoks un kizils, kas iesakņojies uz palikšanu. Hortenzijas un rododendri. Tiks stādītas rozes, un var teikt, ka visu gadu tur ir ko skatīt un baudīt.
Gadās visādi, jo daba var pārsteigt gan ar siltu ziemu, gan aukstu pavasari, saka S. Kauliņa. Tā noticis pērn magnoliju ziedēšanas laikā, kad par krāšņajiem ziediem apmeklētāji varēja priecāties tikai trīs dienas, pēc tam uznāca sals un daudzkrāsainie ziedi kļuva brūni. Nosala.
Grūti pat iztēloties, kā daudzu hektāru platību apkopa viens cilvēks. Arī vēlāk, kad A. Janitenam sāka palīdzēt viņa skolnieka Karoļa Treija ģimene, tas tik un tā bija titānisks darbs. Tiesa, vienu gadu parks palika bez saimnieka, jo arī K. Treijam kļuva sarežģīti šo vezumu vilkt. 2012. gada nogalē Krimuldas novada dome pieņēma lēmumu izveidot Lēdurgas dendroparku par Krimuldas novada struktūrvienību, un 2013. gada februārī tika atjaunota parka darbība. S. Kauliņa priecājas, ka pašvaldība palīdz uzturēt unikālo parku un atbalsta tā paplašināšanu.
Ieceru esot daudz. S. Kauliņa stāsta un rāda – parks tiks apgaismots, to papildinās rožu stādījumi, jaunas koka skulptūras, pēc paplašināšanas apmeklētājus sagaida vēl citi pārsteigumi, bet visu uzreiz paveikt nevar. Pašlaik dendroparku kopj daži cilvēki. Pateicoties viņiem, teritorija ir sakārtota, un tagad Lēdurgas dendroparks ir kļuvis par dabas un kultūrvēsturisku aizsargājamu objektu.
Apmeklētāju ērtībām izveidotas pastaigu takas, atpūtas vietas, sakopta koku aleja, pie stādījumiem uzstādītas informatīvas plāksnes, kā arī izveidots horoskopu aplis un veselības taka un uzstādītas šūpoles. Nelielā dīķīti drīkst arī iemērcēties. Parks ir tik kluss, ka laiks tur apstājas. Reiz kāds tūristu pāris parkā aizsēdējies pat vairākas stundas, nācies viņus meklēt, jo tuvojušās darbalaika beigas. Abi jaunieši atzinuši, ka pat nav apjautuši, cik ilgi bijuši dabā.
Parka teritorijā ietilpst arī mežs, tajā mīt aizsargājami putni un kukaiņi. Tāpēc putnu perēšanas laikā dendroparka teritorijā nedrīkst veikt darbus, kas traucē dzīvajai dabai. Tas apgrūtina parka kopšanu, toties vide ir, cik iespējams, dabiska un nesafrizēta.
Antra Gabre
