LDDK: Mikrouzņēmumu nodokļa likumā identificētās problēmas ir jārisina visas nodokļu politikas kontekstā

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) pēc tikšanās ar deputāti Elīnu Siliņu, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju pārstāvjiem par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izmaiņām, vienojās par turpmākajiem darbiem likumā identificēto problēmu risināšanai visas nodokļu politikas kontekstā.

Tikšanās laikā ministriju pārstāvji uzsvēra mikrouzņēmumu nodokļa nozīmi nodarbinātības veicināšanā un nepieciešamību pēc stabilas un paredzamas nodokļu politikas. Tāpat tika norādīts jau uz šobrīd veiktajām likumdošanas korekcijām, lai samazinātu šī nodokļa režīma izmantošanu optimizācijas nolūkos. Papildus tam tika sniegta arī informācija par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālo iemaksu apjomu.

Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji kategoriski iebilda deputātes Elīnas Siliņas izteiktajiem priekšlikumiem un norādīja, ka viena konkrēta nodokļa izmaiņas nevar skatīt atrauti no visa darbaspēka nodokļu sloga kopumā, kas jau tagad ir par augstu un ir jāsamazina, lai radītu pozitīvu efektu – samazinātu nevienlīdzību starp dažādajiem nodokļu slogiem. LDDK uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodoklis nav paredzēts pilnīgi visiem uzņēmumiem, bet ir būtisks atbalsts tieši uzņēmējdarbības uzsākšanas stadijā.

Uzņēmēji dalījās ar vairākiem priekšlikumiem, par kuriem diskusijas būtu jāturpina atsevišķi, pārrunājot ieviešanas iespējas ar ministrijām, piemēram, par mikronodokļa sadalījuma pārskatīšanu (cik procentuāli no samaksātā nodokļa aiziet sociālajām apdrošināšanas iemaksām un cik iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem), kā arī, iespējams, par šī nodokļu režīma noteikšanu to piemērojot uzņēmējdarbības uzsākšanas stadijā (piemēram, līdz 3 gadiem).

Uzņēmēji apzinās, ka valsts sociālajā budžeta iemaksas netiek maksātas pietiekamā apjomā, bet tajā pašā laikā norāda, ka problēma ir nevis nevēlēšanās maksāt nodokļus, bet neticība valsts sociālajai sistēmai kopumā gan no uzņēmēju gan darbinieku puses. Uz neuzticības rēķina nedrīkst palielināt nodokļu slogu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem. Drīzāk atbildīgajām institūcijām ir jākoncentrē sava darbība uz neatbilstošiem nodokļa režīma izmantošanas gadījumiem, nevis palielinot nodokļu un administratīvo slogu vairākumam jauno uzņēmēju. Uzņēmējdarbība ir jāveicina, nevis jāierobežo.

Sanāksmes dalībnieki vienojās par šādiem turpmākajiem darbības virzieniem:

• Turpināt darbu pie risinājumiem, kā nodrošināt atbilstošu sociālo apdrošināšanu gan mikrouzņēmumu darbiniekiem, gan citiem vienkāršotu režīmu izmantotājiem, pēc tam, kad Ministru Kabinetā tiks apstiprināts Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums par esošo situāciju;
• Iniciēt atbildīgas valsts institūcijas sniegt detalizētu informāciju par uzņēmēju nomaksāto nodokļu izlietojumu un pastiprināti uzrunāt mikrouzņēmumu darbiniekus par brīvprātīgo pievienošanos sociālajai apdrošināšanai,
• Turpināt darbu pie esošo vienkāršoto nodokļu maksāšanas režīmu pilnveidošanas pēc tam, kad Ministru Kabinetā tiks apstiprināta Koncepcija par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu;
• Papildus strādāt pie administratīvā sloga samazināšanas (piemēram, izstrādājot atvieglotas grāmatvedības prasības, par ko jau ir uzsāktas sarunas ar Finanšu ministriju), lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi jaunajiem uzņēmējiem, kas ir tiešā mērķa grupa kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.