Latvijas vēsturē lielāko OCTA atlīdzību saņems zviedriete; miruša latvieša ģimene mirst badā

Steidzoties paziņot par vēsturiski lielāko izmaksājamo OCTA apdrošināšanas atlīdzību 280 000 latu, kompānija ERGO noklusē, ka gandrīz visu naudu saņems avārijā izdzīvojusī zviedriete.

Savukārt Latvijas pavalstnieki paliek praktiski tukšā, un mūsu valsts viņiem pat nedomā palīdzēt. Vēl trakāk – dažādu iemeslu dēļ cietušo ģimenēm atteikts maznodrošināto statuss, cilvēki ir pamesti nelaimē un bēdās. Tas ir nekrietni un negodīgi. Acīmredzami diskriminējošā attieksme konkrētajā gadījumā īstenota ar vienu vienīgu argumentu – avāriju izraisīja alnis, un Latvijā atšķirībā no Zviedrijas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise uz šādiem gadījumiem neattiecas. Tas nekas, ka latvieši ar zviedrieti brauca vienā mašīnā, ka mašīnai bija Latvijas numuri un ka mašīnu bija apdrošinājis latvietis Latvijas apdrošināšanas kompānijā.

Sadragātas dzīves

Pēc traģiskās avārijas pagājušā gada 20. septembrī neatgriezeniski mainījās triju ģimeņu dzīves. Sākās viss tā. Divi jauni vīrieši Aigars un Ivars no Latvijas bija devušies uz Zviedriju strādāt būvniecībā, nelegāli. Liktenīgajā vakarā viņi kaut kur braukuši kopā ar šo zviedru meiteni – paziņu. Darba it kā tobrīd nav bijis.

Pie stūres sēdēja Aigars. Piepeši uz nožogotā autobāņa, kur atļautais braukšanas ātrums ir 120 kilometri stundā, izlēcis alnis. Sadursme bija briesmīga, fords pilnībā sadragāts. Pēc trieciena pa auto buferi dzīvnieks uzlidoja gaisā un uzgāzās uz jumta. Aigars vēlāk apgalvojis, ka dzīvnieku pēdējā brīdī pamanījis un bremzējis, taču eksperti bremzēšanas pēdas nekonstatēja. Šim faktam gan nav būtiskas nozīmes, jo braucēji bija skaidrā. Visi.

Aigaram sadursmē tika lauzts sprands. Arī blakussēdētāja – zviedru meitene, kaut gan fiziski puslīdz atkopusies, tomēr kļuvusi par invalīdi – viņai esot smadzeņu darbības problēmas. Mašīnas īpašnieks Ivars avārijas brīdī sēdēja aizmugurē, un viņam trieciens pret aļņa ķermeņa iemīcīto jumtu bija nāvējošs – asinsizplūdums smadzenēs. Notikuma vietā ieradušies ārsti Ivaram pat nemēģināja palīdzēt – glāba abu pārējo cietušo dzīvības. Tā pēc Zviedrijas policijas rakstītā protokola notikušo restaurējusi Ivara atraitne Oksana Backāne. Kopā ar trīs gadus veco meitiņu viņa pašlaik mīt Preiļos – dzīvoklī, kas tika nopirkts par Ivara nopelnīto naudu pavisam īsi pirms viņa nāves. Bet tagad, izņemot šo dzīvokli, abām nekā vairs nav – ne vīra un tēta, ne ienākumu, ne darba, ne mašīnas. Pašvaldība pat atteikusies piešķirt maznodrošinātā statusu, jo oficiāli ģimene te dzīvo tikai mēnesi, tātad vēl četri mēneši jāgaida. Aizgājusi uz darba biržu, bet tur piemērotu vakanču nav. Vajadzīgs traktora vadītājs, galdnieks, mežstrādnieks, bet ne pavāre – konditore, kas Oksana ir pēc izglītības. Vienkāršāku darbiņu arī nav. Un kāda tur strādāšana, ja Milana tikko sākusi iet bērnudārzā un visu laiku slimo. Vārdu sakot viens vienīgs izmisums. «Nu, kas tā mums par valsti, kas tik grūtā brīdī uzgriež muguru,» Oksana apraudas.

Pie aļņa vainīgs šoferis

Otrai traģiskajā avārijā cietušajai ģimenei maznodrošinātās statuss nupat atņemts. Siguldas novada dome bija nemierā ar faktu, ka Aigars regulāri nenāk atskaitīties par saviem sasniegumiem darba meklējumos. Taču pēc spranda lūzuma un operācijas viņš vairs nav nekāds dižais staigātājs un strādātājs. «Bet mūs vienalga ņēma un izmeta no maznodrošinātajiem. Sak, dariet, ko gribat,» stāsta Aigara sieva Elīna. Arī trešā ģimenē barojamā mute – viņu divgadīgais bērns – nebija pietiekams arguments pašvaldības vērtējumā. Tomēr tālruņa klausulē izklausās, ka Elīna dzīvesprieku nav zaudējusi, jo atšķirībā no Oksanas Elīnai vismaz ir vīrs. Tagad tikai jāsaprot, kā dzīvot tālāk. Tiesa gan, izredzes uz apdrošināšanas saņemšanu viņiem ir vēl mazākas, jo Aigars sēdēja pie stūres un apdrošināšanas ekspertiem labpatīk traktēt, ka notikušajā ir vainīgs šoferis, jo zviedru alnis savu civiltiesisko atbildību nebija apdrošinājis. Un pat ja būtu, šis fakts tāpat attiektos tikai uz negadījumā cietušo zviedrieti. Ne latviešiem.

Cerības izplēn

Otrdien portālā nra.lv izlasītā ziņa, ka ERGO grasās izmaksāt cietušajiem gandrīz 280 000 latu, radīja cerību staru – vispirms jau Oksanai. Kas tā par tik milzīgu summu? Kam tad šo naudu grasās maksāt? Sazvanījušās ar Elīnu, taču arī viņa bija neizpratnē – apdrošinātājs iepriekš skaidrojis, ka transportlīdzekļa vadītājam un viņa ģimenei vispār nekas nepienākas. To ERGO pārstāvis Ivars Vismanis apstiprina arī sarunā ar Neatkarīgo – OCTA garantētie labumi attiecas tikai uz pasažieriem. (It kā pie stūres sēdējušais Aigars būtu speciāli izraisījis sadursmi – sarunājis ar alni, ka tas kaut kur pārlēks pāri žogam un vazāsies pa ceļu.)

No apdrošinātāja skaidrojuma izriet, ka ceturtdaļmiljons latu tiek atvēlēts zviedrietei un bojāgājušā Ivara ģimenei – viņu ārstēšanai, zaudējumiem, transportēšanas u.c. izdevumu segšanai. I. Vismanis atsakās atklāt proporciju, kādā nauda rezervēta – tā esot konfidenciāla informācija, turklāt lieta vēl tiekot skatīta. Taču klusēšanai, visticamāk, ir vēl kāds iemesls – no sabiedrisko attiecību viedokļa neizskatītos labi, ja atraitnei un viņas meitiņai tiktu izmaksātas kapeikas, vadītāja ģimenei vispār nekas, bet gandrīz visa nauda aizceļotu uz Zviedriju. Tāpēc arī ERGO preses relīze uzrakstīta tik samudžinātā valodā – lai radītu iespaidu, ka par nieka trim latiem Ivara nopirktā polise visiem avārijā cietušajiem nodrošinājuši taisnīgu kompensāciju.

Vienīgā nauda, kas Oksanai līdz šim apsolīta un arī ar piebildi, ka viņai «paveicies» ar aļņa pilsonību, ir kompensācija par vīra mirstīgo atlieku transportēšanu uz dzimteni un bērēm. Kopā 1600 lati no ceturtdaļmiljona! Vakar viņa uzzināja, ka varbūt tomēr vēl varēs pretendēt uz pabalstu meitai. To tagad vērtējot apdrošinātāju Zviedrijas partneri.

Pirms dažām dienām Oksana par pēdējiem 50 latiem aizgāja uz konsultāciju pie kāda advokāta, varbūt var palīdzēt, bet viņš ieteica viņai noalgot daudzkārt dārgāku juristu Zviedrijā. Tātad neiespējami.

ERGO pārstāvis I. Vismanis gan stāsta, ka vēl tikšot pētītas cietušo Latvijas iedzīvotāju iespējas pretendēt uz Zviedrijas transportlīdzekļu garantijas fonda līdzekļiem. Taču arī viņš piekrīt Neatkarīgās iebildei – iespējas, ka Zviedrija nāks pretī šai valstī nelegāli strādājušu latviešu ģimenēm, ir niecīgas. Jāpiebilst, arī tuvinieku mēģinājumi sazināties un runāt ar Ivara un Aigara pēdējo darbadevēju izrādījās bezjēdzīgi – zviedrs, lai izvairītos no nepatikšanām valsts nodokļu iestādē, pateica, ka viņus nepazīst.

Meža zvērs – bezsaimnieka manta

Apdrošinātājs ERGO publiski paziņojis, ka kompensācija šai lietā tiks maksāta saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu, taču noklusējis, ka tā pamatā attieksies uz zviedrieti. Bet uz latviešiem tiek attiecināta Latvijas likumdošana, kas paredz pirkt apdrošināšanas polisi, bet pretī nedabūt nekā. Viena ģimene, kurā tēvs zaudējis darbaspējas, otrā – meitiņa augs bez tēva, bet visi, kam par to vajadzētu raizēties, noplāta rokas: Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs: visi atsaucas uz OCTA likuma 3. panta 1. daļu, bet nevērtē, cik tas ir taisnīgi. Viņu piesauktā norma noteic, ka «obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai». Par aļņa atbildību te patiešām nekas nav teikts.

Taču princips, ka pret līdzvērtīgos apstākļos cietušajiem valsts attiecas radikāli atšķirīgi, ir diskriminējošs. Arī Latvijas auto un moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis atzīst, ka tas nav godīgi un sola rosināt šā jautājuma skatīšanu konsultatīvajā padomē Finanšu ministrijā. Ja citās valstīs dzīvnieku izraisītas avārijas ietilpst OCTA riskā, kāpēc tā nav Latvijā? Tomēr uz dižiem panākumiem būtu naivi cerēt, jo apdrošinātāji vēlas iekasēt prēmijas, nevis izmaksāt atlīdzības. Gadījumā, ja dzīvnieku izraisītas avārijas iekļautu šī apdrošināšanas veida riskos, tas apdrošināšanas kompānijām kļūtu par formālu pamatojumu polišu cenu celšanai.

Valsts policija informē, ka pērn Latvijā oficiāli reģistrēti 307 dzīvnieku izraisīti satiksmes negadījumi, tajos ievainoti 40 cilvēki, divi bojāgājušie. Taču te jāņem vērā, ka policiju sauc vien tad, ja ir cietušie vai nepieciešams protokols KASKO apdrošināšanas pieprasījumam. Patiesais šādu avāriju skaits ir daudzkārt lielāks, tikai dzīvnieki – arī zviedru alnis – Latvijas juridiskajā izpratnē ir bezsaimnieka manta, un valsts par viņu pastrādāto atbildību neuzņemas.