Latvijas iedzīvotāji sapņo par privātmājām ārpus pilsētas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sapņo reiz īpašumā iegūt tikko celtu, vismaz 100m2 plašu privātmāju ar 3 līdz 5 istabām. Pavisam ideāli, ja šāda māja atrastos tuvu dabai, un tai būtu terase, balkons un garāža. Šādas sapņu mājokļa iezīmes atklāj DNB bankas īstenotās aptaujas rezultāti, kas turklāt iezīme visai kardinālas atšķirības starp sieviešu un vīriešu ideāliem.
Pieprasījums pēc mājokļa piepilsētā un laukos gūst pārsvaru vīriešu starpā, savukārt īpašuma novietojums klusajā centrā vai mazpilsētā dominē aptaujāto sieviešu vidū. Ideālā mājokļa atrašanās vieta respondentiem dažādās vecuma grupās mainās līdz ar gadu pieaugumu – aptaujātajiem vecumā līdz 45 gadiem pārsvarā vēlme ir pēc mājokļiem piepilsētās, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem – laukos. Pilsētas centrā vislabprātāk īpašumu iegādātos jaunieši – šādu iespēju jaunākajā aptaujāto grupā izvēlējušies 13%, kamēr citās vecuma grupās tikai no 1 līdz 4 procentiem attiecīgo respondentu.
“Aptauja liecina, ka vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju labprātāk izvēlētos dzīvot privātmājās, bet dzīvokļos – tikai 12% respondentu. Tiesa, šī ir aptauja par sapņu mājokli, jo realitātē iezīmējas cita aina. Piemēram, šī gada pirmajos astoņos mēnešos 47% izsniegto DNB bankas hipotekāro kredītu ir sērijveida dzīvokļiem, 7% – tā saucamajiem pirmskara laika dzīvokļiem, bet 23% – dzīvokļiem jaunajos projektos. Savukārt privātmājas esam kreditējuši 23% gadījumu. Tomēr aptaujas rezultāti ir cilvēciski ļoti saprotami, jo mūsdienu steidzīgajā dienas ritmā vēlme pēc ārpuspilsētas miera, savrupmājas privātuma un vairākām paaudzēm piemērota īpašuma ir tikai pieaugoša,” stāsta Anita Bērziņa, DNB bankas viceprezidente un valdes locekle.
Privātmāju un zemnieku saimniecību popularitāte pieaug līdz ar respondentu vecumu, turklāt līdzvērtīgi gan sievietēm, gan vīriešiem. Rindu mājas gan abu dzimumu, gan visu aptaujāto vecuma grupu starpā negūst lielu popularitāti, augstāko rādītāju (2%) sasniedzot 56-65 gadu vecuma grupā.
Jautātas par vēlamo dzīvojamo platību, sievietes galvenokārt pauž vēlmi pēc mājokļiem 151-200 kvadrātmetru robežās (28%), kamēr vīriešu vidū atzinību gūst nedaudz mazāka platība – 101-150m2 (29%). Sekojot līdzi vecuma grupu augšupejai, strauji pieaug arī vēlamā mājokļa platība – 36-45 gadu grupā 151-200m2 platību izvēlētos 36% respondentu.
Vairākums respondentu izvēlas privātmājas ar 2 stāviem, taču vienstāva ēku pieprasījums uzsāk augšupeju ar 4% 18-25 gadu vecuma grupā, nonākot līdz 34% 56-65 gadu vecuma grupā.
Atšķirīgi viedokļi manāmi dzīvokļu piekritēju starpā, izvērtējot vēlamo stāvu. Sievietes vislabprātāk izvēlas dzīvot otrajā stāvā (47%). Nākamie pēc popularitātes ir trešais līdz piektais stāvs. Savukārt vīriešu vidū dominējošā izvēle kritusi par labu augšējam stāvam. Vecuma grupā no 18 līdz pat 35 gadiem pārsvaru gūst ēkas augšējie stāvi, bet augstākajās vecuma grupās to pieprasījums palēnām sarūk, un priekšroka tiek dota dzīvokļiem otrajā, kā arī pirmajā stāvā.
Dabai pietuvināts īpašums, tai skaitā meža, parka vai ūdenstilpnes tuvums ir vienlīdz svarīgi abu dzimumu pārstāvjiem, mēreni pieaugot to nozīmei vecuma grupu augšupejā. Arī tādi elementi kā balkons, terase un augstie griesti ir vadošā izvēle abās dzimuma un visās vecuma grupās.
Ēku vecuma izvēlē priekšroku gūst pavisam jauni mājokļi, kur respondents būtu pirmais iemītnieks. Ēkas, kas nav vecākas par 10 gadiem, ir populāras jauniešiem, taču ēkas ar vismaz 100 gadu vēsturi ir pieprasītākas pieaugušu un pusmūža vecuma cilvēku vidū.
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
