Latvijas budžeta saskaņošana Briselē apdraudēta
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda uz vairākām Latvijas valsts 2019. gada budžeta projekta iezīmēm, kuru dēļ Eiropas Komisijas (EK) ierēdņiem vajadzētu šādu budžetu noraidīt.
Krišjāņa Kariņa valdība savā ārkārtas sēdē 8. februārī novirzīja uz Finanšu ministriju valdošās koalīcijas partiju vienošanos par Latvijas 2019. gada budžetu. Tālāk atliek tikai tehniskas procedūras. Pirmkārt, Finanšu ministrijai uzdots pārveidot partiju vienošanos par kopumā daudziem tūkstošiem skaitļu, izveidojot katras valsts iestādes un dažādu pasākumu finansējuma plānus. Otrkārt, Saeimai ir par šo projektu jānobalso, kas būs pašsaprotami, ja vien valdošā koalīcija neizjuks līdz balsojumam. Tomēr budžeta projektam ir jāpārvar vēl viena barjera – EK pārbaude, vai budžeta projektā nav kaut kas tāds, kas apdraud ekonomisko stabilitāti Eiropas Savienībā. Citiem vārdiem sakot, vai Latvija neuzņemas neizpildāmas saistības, kuru segšanai nāktos izmantot citu savienības dalībvalstu resursus. No Briseles saskatīt notiekošo visās ES dalībvalstīs ir sarežģīti, tāpēc katrai valstij ir uzdots uzturēt no šīs valsts tieši neatkarīgu iestādi, kas brīdina par attiecīgās valsts budžeta projekta riskiem, ja tādi tiek manīti. Latvijas FDP šos brīdinājumus izteica publiski pagājušās nedēļas piektdienā.
FDP turpināja tēmu, ko aizsāka Neatkarīgā ar 11. februāra publikāciju Koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumus apmaksās pensionāri. Proti, ka valdība nolēmusi samazināt 2019. gada vecuma pensiju kopapjomu par 20,8 miljoniem eiro «saistībā ar pensijas vidējā apmēra mēnesī prognozēto samazinājumu». Tieši tā teikts Finanšu ministrijas rakstiski sniegtajā atbildē uz jautājumu, kā K. Kariņa valdība samazinās Māra Kučinska valdības paredzētos 2019. gada izdevumus, lai finansētu kaut mazu daļiņu no K. Kariņa valdību izveidojušo partiju priekšvēlēšanu solījumiem.
NRA.lv tūlīt pat konstatēja, ka pensiju vidējā apmēra samazināšanās «nekādos loģikas rāmjos neietilpst», «ja valstī pastāv inflācija, ko Latvijas valdība nenoliedz, un aug vidējā alga, ar ko valdība lepojas. Domstarpības iespējamas par to, vai inflācijas dati netiek sagrozīti samazinājuma un algas – palielinājuma virzienā, bet tik un tā pensiju samazināšanai nekāda pamata nav».
Pagājušās nedēļas laikā ne Finanšu ministrija, ne Labklājības ministrija nesniedza nekādu skaidrojumu pensiju samazināšanās prognozei, bet darba nedēļas noslēgumā FDP apliecināja, ka šai prognozei patiešām nav ne pamata, ne skaidrojuma. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais pastāstīja, ka prognoze parādījusies 8. februāra rītā. Todien valdības ārkārtas sēde sākās plkst. 9 un bija beigusies jau krietni pirms plkst. 10. Turklāt šajā sēdē tika lemts par budžeta projektu kopumā, nevis speciāli par to, kāpēc jeb kādā veidā šogad samazināsies pensiju vidējais lielums. Tātad – prognoze pieņemta bez jebkādas apspriešanas un skaidrojumiem, kas pagājušas nedēļas laikā nav sniegti arī FDP. Rezultātā FDP nāca klājā ar rakstisku paziņojumu, ka «negatīvi vērtē valdības lēmumu nosegt negatīvo fiskālo telpu 2019. gada budžetā, pārvērtējot izdevumus pensiju un pabalstu izmaksai». «Valsts reālie izdevumi nesamazināsies, ja netiks grozīti tie likumi, kas nosaka pensiju un pabalstu aprēķināšanu,» uzskata J. Platais.
Nav šaubu, ka FDP brīdinājums līdz EK nonāks, bet kas notiks tālāk? Atzīs vai izliksies nemanām par ES finanšu stabilitāti atbildīgais EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, ka Latvija un K. Kariņš personīgi mēģina EK apkrāpt? «EK meklē kompromisus, bet stabils spiediens uz valstīm notiek,» šo situāciju eirobirokrātu valodā izteica tagad FDP, bet iepriekš vairāku ES institūciju vadībā strādājusī Inna Šteinbuka.
Ir vēl vismaz divi Latvijas 2019. gada budžeta punkti, kas principā atkārto nupat jau iztirzāto. Pirmais – valsts ieņēmumu palielināšana ar ēnu ekonomikas apkarošanu. Konkrētības tur tikpat maz un vēl mazāk nekā attiecībā uz pensiju samazināšanu. «EK prasīs uzrādīt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu sarakstu un tad vērtēs, cik daudz naudas katrs pasākums varētu dot Latvijas budžetā,» brīdināja J. Platais. Vēl viens punkts, kur EK varētu nepiekrist Latvijas valdībai, varētu būt budžeta deficīta palielināšana par 157 miljoniem medicīnai. M. Kučinska valdība tādu vienošanos ar EK bija noslēgusi uz tāda pamata, ka nauda vajadzīga reformām veselības aizsardzības sistēmā, lai padarītu to pieejamāku iedzīvotājiem. Nauda jau pāris gadus tiek izmantota, bet «reformas nenotiek, nauda tiek novirzīta algu palielināšanai», atzina I. Šteinbuka.
Latvijas budžeta projekta pārveidošana pēc būtības ir līdzvērtīga Latvijas valsts aparāta pārtaisīšanai, ko nevar prasīt no K. Kariņa valdības ne pāris nākamo nedēļu, ne mēnešu laikā. Atliek cerēt, ka Latvija nekrāpj EK vairāk par citām ES dalībvalstīm un ka EK atļaus Latvijai to pašu, ko atļauj citām valstīm.
Arnis Kluinis
Foto: Saeimas kanceleja
