Latvijā, visticamāk, neļaus labdarībai atdot produktus ar beigušos derīguma termiņu
Latvijā, visticamāk, nemainīs pārtikas aprites noteikumus un neļaus par pazeminātu cenu tirgot vai arī atdot trūkumcietējiem produktus ar beigušos derīguma termiņu. Kā rezultātā, pēc zaļi domājošo aktīvistu domām, pārāk daudz pārtikas nonāk atkritumus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas sešos.
Kā liecina aprēķini, Latvijā no visiem atkritumiem 28% esot tieši pārtika, un katru gadu mājsaimniecības, lielveikali, sabiedriskie ēdinātāji, ražotāji un fermas izmetot ārā vairāk nekā 500 tonnas pārtikas produktu. Lai arī daudzi produkti ar derīguma marķējumu “ieteicams līdz” pat pēc termiņa beigām ir vēl pietiekamā kvalitātē lietošanai uzturā, tomēr likums spiež lielveikalus tos mest atkritumos.
Zaļie aktīvisti uzskata, ka likums jāmaina, lai šos produktus drīkstētu atdot labdarībā trūcīgajiem ļaudīm vai arī pārdošanai par dažiem centiem līdzīgi kā tas ir, piemēram, notiek Dānijā un Lielbritānijā.
“Visi graudaugu produkti, tēja, kafija, ļoti daudz saldumu, pat sulas, kas tiek taisītas no koncentrātiem pēc termiņa nekļūst indīgi. Iespējams, nav tik labas kvalitātes, bet uzturvērtība paliek. Jautājums, kāpēc mest ārā, bet jāļauj izmantot citādāk,” norāda pārtikas aprites likuma maiņas iniciators Ervins Labanovskis.
Pārtikas aprites likumus uzraugošā Zemkopības ministrija secinājusi, ka šobrīd plašākā sabiedrībā neesot pieprasījuma pēc šāda veida produktiem, jo divās interneta aptaujās aptuveni 50% iedzīvotāju pauduši, ka nevēlētos pirkt pārtiku pēc derīguma termiņa beigām.
“Pašlaik nesteidzamies ar kādiem grozījumiem, jo tas var būt diezgan bīstami. Mēs neesam Anglija, neesam Dānija, jo mūsu izpratne par šādu produktu tirdzniecību var būt sagrozīta un sagrozīta uz slikto pusi,” paudusi Zemkopības ministrijas pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.
Pret ierosinājumu izplatīt pārtiku ar beigušos termiņu visaktīvāk iestājas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Eksperti uzsver, ka pārtikas kvalitātes kontrole tad zaudēs jēgu un vēl plašāk varētu izvērsties krāpšanās ar derīguma termiņa pārmarķēšanu. “Eiropas Savienības lielajām dalībvalstīm var atvest produktus lielos daudzumos produktus, kam beidzies derīguma termiņš, kas, pirmkārt, radīs sarežģījumiem gan ražotājiem, gan tirgotājiem, jo nāksies konkurēt ar tirgotājiem, kas vedīs pārtiku par dempinga cenām,” norāda PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Taču kā galvenais risks PVD ieskatā – atvērsim slūžas apšaubāmas kvalitātes produktiem no Eiropas Savienības, kas Latviju pārvērtīšot par lielu izgāztuvi un lielu daļu iedzīvotāju par pārtikas atkritumu ēdājiem.
Lielveikalu ķēdes Rimi un Maxima apgalvo, ka viņu iepirkumu loģistikas sistēma ir tāda, ka atkritumos neesot daudz ko mest ārā vispār. Taču Rimi esot pozitīva pieredze Lietuvā, kur likums no pērnā gada 1. septembra ļauj pārtiku ar marķējumu “ieteicams līdz” atdot labdarībai.
“Tur ir definētas konkrētas produktu grupas, piemēram, eļļa, makaroni un miltu izstrādājumi, kur pēc konkrētiem kritērijiem, protams, konsultējoties ar pārtikas kvalitātes speciālistiem, tiek izstrādāts, kuros brīžos un cik ilgā termiņā šie produkti ir droši cilvēka veselībai un kad tos var ziedot labdarībai,” saka Rimi Latvia pārstāve Inga Bite. Savukārt Maxima pēc būtības neatbalstot pārtikas produktu ar beigušos derīguma termiņu tālāku pārdošanu vai atdošanu bez maksas, jo problēmu gadījumā tiktu celta neslava veikalam vai ražotājam. “Pats svarīgākais, kurā brīdī un kam būs atbildība par pārtikas drošību, vai tā pāriet pie paša pircēja. Kurš garantēs tos pārtikas nekaitīgumu pārdošanas brīdī. Tur to jautājumu vairāk nekā atbilžu,” norādījis Maxima Latvija pārstāvis Ivars Svilāns.
“Zaļie” aktīvisti ir aprēķinājuši, ka vidēji viena mājsaimniecība ar četriem cilvēkiem gadā izmet pārtiku, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā 300 eiro, un ir dati, ka ikviens no mums gadā izmet 100 kilogramus pārtikas. Fermas, ražotāji, veikali, ēdināšanas uzņēmumi, mājsaimniecības Eiropas Savienībā gada laikā kopumā izmet atkritumos tik daudz pārtikas, ka to CO2 emisijas ir trešais lielākais piesārņojums. Ja līdzšinējais pieaugums tā turpināsies, pēc trijiem gadiem atkritumos izmestā pārtika sasniegšot 120 miljonus tonnu, kas ir apjoms, lai divreiz varētu pabarot izsalkušos uz visas planētas.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
