Latvija strādā, lai pirktu degvielu un cigaretes
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais 2017. gada nodokļu maksātāju saraksts apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi turpina strādāt tikai tāpēc, lai varētu atļauties nopirkt izdzīvošanai nepieciešamo autodegvielu, elektrību un dabasgāzi, bet galvenā Latvijas iedzīvotājiem atstātā izprieca ir smēķēšana.
Nodokļu maksātāju saraksts neparāda nekādas izmaiņas Latvijā kopš 2014. gada, kopš VID ir uzlikts par pienākumu 1. aprīlī publicēt visu iepriekšējā gadā nodokļus maksājušo uzņēmumu sarakstu dilstošā neto maksājumu secībā. Nodokļu maksātāju nomenklatūra un maksājumu sloga sadalījums neatstāj šaubas, ka no Latvijas jāmūk prom, ko kājas nes. Latvijas iedzīvotāji patiešām to dara, bet tomēr patur vērā senču brīdinājumu, ka viens otrs esot no vilka bēdzis un uz lāci kritis, raksta NRA.lv.
Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu darba galvenais mērķis ir nopelnīt tik daudz, lai varētu nopirkt degvielu braukāšanai ar auto. Šādi braucieni nepieciešami gan firmām, lai tās varētu nopelnīt naudu turpmākai degvielas pirkšanai, gan mājsaimniecību vajadzību apmierināšanai, gan arī braucieniem kā izklaidei un izpriecām. Degvielas apmaksai aiziet arī liela daļa nodokļos savāktās naudas. Nodokļu maksātāji uztur īpašu autoparku Saeimas un valdības locekļu vizināšanai, bet līdzīgi parciņi vizina kuru katru sevi cienošu valsts vai pašvaldību ierēdni, tāpat valsts un pašvaldību policistus, karavīrus utt. Privātie un publiskie degvielas pircēji atdod naudu degvielas mazumtirgotājiem, kuru priekšgalā kopš 2014. gada nemainīgi atrodas Circle K Latvia. Par divām atlikušajām godalgotajām vietām cīnās degvielas vairumtirgotājs Orlen Latvija ar mazumtirgotāju Neste Latvija. Šīs trijotnes pamatnodarbošanās ir vākt naudu valstij, kas aplikusi degvielu ar akcīzes nodokli. Proti, šie trīs uzņēmumi ir nemainīgi lielākie nodokļu maksātāji Latvijā. Tālākajās vietās gadu no gada atrodas Latvenergo un Latvijas gāze, uz kuriem attiecas gandrīz viss tas pats, kas uz degvielas tirgotājiem. Turpat līdzās nodokļu maksātāju galvgalī ir cigarešu izplatītāji Philip Morris Latvia un Baltic Sales Netvork, par ko jābrīnās, ka daudz cigarešu pircēju naudas tomēr nonāk līdz Valsts kasei par spīti tam, ka lielu daļu cigarešu tirgus aizpilda kontrabandisti. Nodokļu lielmaksātāju pirmo desmitnieku noslēdz vēl divi degvielas tirgotāji.
Energoresursu pārvaldītāju atrašanās naudas aprites ķēdes virsotnē apliecina, ka nekādas nopietnas ražošanas vai citu ienesīgu nodarbošanās veidu Latvijā nav. Uzņēmējdarbības līmenī nauda koncentrējas vienā nozarē, kas valsti apmierina, jo atvieglo naudas ievākšanu. Jo vairāk naudas valsts piešķir ierēdņu vizināšanai, jo vieglāk daļa no šīs naudas ar degvielas tirgotāju starpniecību atgriežas Valsts kasē, VID par to saņem prēmijas un politiķi atskaitās par nodokļu iekasēšanas pieaugumu kā valsts ekonomiskās izaugsmes pierādījumu.
Nākamais pierādījums visas Latvijā legāli apgrozītās naudas koncentrācijai nelielā uzņēmumu lokā ir nodokļu ieņēmumu straujais kritums līdz ar katru nākamo vietu tālāk no Circle K. 500. lielākais nodokļu maksātājs jau maksā tieši 100 reižu mazāk nekā maksājumu čempions un 1000. maksātājs – 200 reižu mazāk. 10 000. vietā esošais uzņēmums valstij pērn samaksājis 56 tūkstošus eiro, bet ar šādu naudu taču nepietiek, lai uzturētu vienu kaut cik nozīmīgu valsts vai pašvaldību ierēdni, ja skaita kopā viņa atalgošanu, jau pieminēto vizināšanu, darba vietas uzturēšanu utt. Visticamāk, ka valstī ir vairāk par 10 000 šādu ierēdņu, tāpēc valstij naudas savu funkciju veikšanai praktiski nepaliek.
Ap 50 000. vietu esošie uzņēmumi 2017. gadā samaksājuši valstij katrs ap trim tūkstošiem eiro, bet ar šādu maksājumu kopsummu nepietiek, lai uzturētu VID ēku ar tās regulāri plīstošajām virpuļdurvīm 100 000 eiro vērtībā.
No uzņēmumiem ap 70 000. vietu VID gadā ievācis ap 850 eiro, ar ko diez vai pietiek tikai VID darbinieku algošanai pat bez virpuļdurvju labošanas. Par minimālajiem izdevumiem viena praktiski nestrādājoša uzņēmuma lietvedības kārtošanai VID datu bāzēs noteikti 50 eiro gadā, kurus VID drīkst no šāda uzņēmuma, t.i., no tā īpašniekiem, piedzīt. Jā, ir tāda uzņēmumu grupiņa, kas šos 50 eiro maksājusi, bet tā ir tikai neliela grupiņa. Ar 96 502. vietu sākas uzņēmumi ar nulles maksājumiem, kuri sniedzas līdz 168 365. vietai maksātāju sarakstā. Starp šīm vietām atrodas 72 263 uzņēmumi jeb vairāk nekā 100 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri skaitās šo uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas. Viņi nezin kāpēc izvēlējušies par savu pamatpienākumu bēguļot no VID pa Latviju un pasauli, kur VID tiešām nespēj dabūt viņus rokā un paņemt no viņiem likumā noteiktos 50 eiro. Ko VID nedabū no tiem, to VID cenšas paņemt no citiem, kuri neprot vai nevēlas tik veikli bēguļot.
Vēl cita grupa uzņēmumu no VID nebēg, bet ierodas ar pretenzijām, lai valsts maksā šiem uzņēmumiem, ko VID paklausīgi dara. Ar stabilitāti pēc atgūto maksājumu rādītāja kopš 2014. gada izceļas LDz Cargo, lai gan atgūtās naudas summas nemitīgi dilst un pērnā gada 10,2 miljoni eiro ir 2,5 reizes mazāk par 2014. gada 25,7 miljoniem eiro. Par to nākas nožēlot, jo šis sarukums atspoguļo dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumu apjoma samazināšanos. Par valsts uzņēmuma LDz Cargo tuvāko sekotāju ar 7,8 miljoniem no Latvijas valsts saņemtu eiro izvirzījusies SIA Contiplus Rīga ar diviem darbiniekiem Latvijā un īpašniekiem Kiprā. Salīdzinot ar 2016. gadu, Contiplus Rīga no valsts atgūto summu dubultojusi, bet VID ar tā Finanšu policiju ir pēdējie cilvēki Latvijā, kuriem varētu ienākt prātā painteresēties, par ko īsti Latvijas nodokļu maksātāji ir parādā mūsu Uzņēmumu reģistrā vai Firmas.lv datubāzē uzrādītajam kiprietim Lamboros Hajigeogrhi.
Arnis Kluinis
Foto: Pixabay
