Latvijā likumus pieņem Sorosa interesēs, un amatpersonas to labi zina
Lai kā maniem oponentiem patīk smīkņāt par uzmanību, ko publiskajās debatēs nereti pievēršu globālā oligarha, smagos kriminālnoziegumos notiesātā Džordža Sorosa vārdam, pēdējās nedēļas notikumi liek man atkal pievērsties gan minētā biznesmeņa vārdam, gan Latvijas valstij šajā kontekstā.
Pirmais, ko vēlos saprast kā Latvijas suverēnās republikas pilsonis, ir atbilde uz jautājumu: kas tas ir par visaptveroši maģisku spēku, kas Latvijas augstākās amatpersonas – gan eksprezidentu Zatleru, gan premjeru Dombrovski – kā magnētus velk šā megaspekulanta un atsevišķās Rietumu valstīs par persona non grata pasludinātā miljardiera Sorosa virzienā? Vai viņa gudrība un prāta spējas, kas, iespējams, nelīdzinās nevienam citam viedajam uz šīs zemes? Ja ne gudrība, tad varbūt pasakainā bagātība ir Sorosa pievilcības iemesls, un Latvijas varasvīri dodas turp, lai uzzinātu, kā arī mūsu mazajai valstij tikt pie līdzīgām naudas straumēm? Taču abas šīs atbildes, visticamāk, būs kļūdainas un neapmierinās nevienu saprātīgu un loģiski domājošu cilvēku. Visticamāk, ne Valsts prezidents Zatlers, ne Ministru prezidents Dombrovskis nejautāja Sorosam, kā Latvijas sabiedrībai izkļūt no pašreizējās ekonomiskās bezizejas. Jo – ja tā būtu, gan jau Zatlers un Dombrovskis ar savu preses pārstāvju starpniecību šo panaceju būtu publiski pavēstījuši. Turklāt kādus padomus gan Latvijai spētu dot oficiāli par starptautisku finanšu spekulantu atzīta persona? Kā veiksmīgāk krāpt un zagt?
Tātad iemesli šīm paslepšus organizētajām vizītēm ir citi. Un tie ir skaidri saskatāmi. Sorosa finansētajām organizācijām Latvijā ir plašs ietekmes lauks, un šis tīklojums ir tik spēcīgs, ka spēj gan celt, gan gāzt kā prezidentus, tā premjerus. Diemžēl Latvijā suverēnā vara nepieder Latvijas tautai, bet tiem, kam ir vairāk finanšu resursu tādai visaptverošas informācijas plūsmas nodrošināšanai, kas šo tautu spēj visefektīvāk ietekmēt. Caur „neatkarīgiem” avīžu redaktoriem – vienlaikus lietussargu „revolūciju” organizētājiem, „neatkarīgiem” politologiem, kuri par šo organizāciju naudu studē ārzemēs un tālāk proponē „pareizo” viedokli, caur „neatkarīgiem” ekspertiem, ko sponsorē šīs pašas organizācijas un kuru interesēs tiek uzburti vajadzīgie mīti par Latvijas sliktajiem politiķiem un uzņēmējiem un labajiem ārzemniekiem, kā arī, visbeidzot, caur „neatkarīgiem” politiķiem, kas, visupirms darbojušies attiecīgo organizāciju laikrakstos un nevalstiskajā segmentā, galu galā nonāk Saeimā kā „labo” un „pareizo” partiju biedri. Šie „neatkarīgie” politiķi tad pieņem likumus – Latvijai tik vajadzīgus, nepieciešamus un, protams, pilnīgi „neatkarīgus” no jebkādām ārējām neleģitīmām ietekmēm.
Šī smagos kriminālnoziegumos notiesātā megaoligarha patieso dabu nupat spilgti aprakstīja visas pasaules ietekmīgākie masu mediji. Proti, Soross likvidē savu slaveno hedžfondu Soros Fund Management LLC, tādējādi izvairoties no papildu ziņu sniegšanas par fonda darbību un peļņas gūšanas veidiem, ko ar jaunu regulējumu noteikusi ASV prezidenta Obamas administrācija.
Kamēr Sorosa tīkla pārstāvētie politiķi un eksperti turpina skalot Latvijas sabiedrības smadzenes ar stāstiem par aizvien lielāka caurspīdīguma nepieciešamību, „atmaskojot” vietējo uzņēmēju „patiesās intereses”, tikmēr oligarhs un Latvijas augstāko valsts amatpersonu viedais draugs Soross kategoriski atsakās būt „caurspīdīgs” un atklāt daudz plašāku informāciju par savu patieso darbību.
Tāpēc jāsecina, ka Zatlers ne tikai kļūdās, apgalvojot, ka likumus Latvijā pieņem Lemberga interesēs, viņš kārtējo reizi melo. Tieši Zatlers devās pāri okeānam tikties ar starptautiskās liekulības paraugu Sorosu, un Latvijas sabiedrība vēl līdz šim brīdim nav informēta par šīs tikšanās patiesajiem mērķiem un rezultātiem. Toties neapstrīdams ir fakts, ka bankas ir atsākušas strādāt ar peļņu laikā, kad iedzīvotāju pirktspēja arvien krīt, iekšējais patēriņš samazinās un pensijas draud apgriezt.
