Latvijā izmirst novadi
Valda Dombrovska vietu Latvijā aizņēmis Vjačeslavs Dombrovskis – pagaidām ne Valda Dombrovska amata, bet ideju mantinieks.
NRA.lv atgādina, ka Vjačeslava Dombrovska vadītā domnīca Certus vakar komentēja Latvijas iedzīvotāju skaita zuduma 2016. gada rādītājus, ko nupat kā aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde. Pasākuma mērķis bija pavērst šos datus tā, lai tie raisītu ja ne gluži optimismu, tad tomēr mazāk pesimisma. Savu un Certus darbošanos V. Dombrovskis pamatoja ar līdzību – ziņu, ka pēc desmit gadiem visu zemeslodi sadragāšot asteroīds. Ko lai tad cilvēki dara? Neko, jo regulēt debesu ķermeņu trajektorijas mēs nespējam. Cita situācija būtu, iztēlojoties asteroīdu tikai tik lielu, ka tas iznīcinās pusi no dzīvības uz zemeslodes. Tad cilvēki mētātos kaut pretējos virzienos katrs pēc saviem aprēķiniem par to zemeslodes pusi, uz kuras būs iespējams izdzīvot. Situācija uz visas zemeslodes tad būtu tāda, kā tagad ir Latvijā ar nodokļu reformu, kādu to raksturoja vakar V. Dombrovskim palīgā atsteigusies Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone: «Situācija traka, tāpēc vajag kaut ko darīt. Ar kļūdām vai bez kļūdām, bet darīt.»
No Latvijas nenovirzāmais asteroīds ir sabiedrības novecošana. Aģentūra LETA vakardienas pasākumu atreferēja ar nosaukumu Eksperti: «2030. gadā Latvijā katram nodokļu maksātājam būs «jāuztur» viens pensionārs», kas nekavējoties izraisīja milzīgu ažiotāžu elektroniskajā vidē. Cilvēki saprot, ka tas izdarāms tikai tā, ka gan pensionāriem, gan viņu uzturētājiem nāksies dzīvot daudz sliktāk nekā tagad. Jautājums, vai cilvēkiem ir iespējams ne tikai pamest Latviju, bet arī atrast tādu vietu, kur viņiem – ekonomiskajiem bēgļiem – klāsies labāk, nekā nākotnes Latvijā. To, savukārt, lielā mērā noteiks tas, cik slikti tad klāsies Latvijā atkarībā no tā, cik daudzi darbspējīgie no Latvijas aizšmauks, atstājot šeit vecos un slimos. Certus mēģināja parādīt, ka vēl ir jēga vienoties par tādu Latvijas apsaimniekošanu, ar kādu izdodas Latvijas iedzīvotāju skaitu stabilizēt. Tam vissvarīgākais ir vienoties starp tiem, kuriem 2030. gadā pienāksies būt darbspējīgiem, ka viņi nešmauks projām, jo ticēs, ka arī citi tic palikšanai Latvijā kā iespējai nedzīvot sliktāk, kā varētu dzīvot citur. Turklāt daļa no Latviju pametušajiem atgriezīsies un vēl paķers līdzi pa kādam labam cilvēkam, kas satikts pasaulē, un tad varbūt piepildīsies V. Dombrovska teiktais, ka «ņemot vērā ne tikai dzimstības un mirstības rādītājus, bet arī ekonomisko komponenti, 2030. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā varētu stabilizēties ap 1,9 miljoniem cilvēku». Solījums ir ļoti optimistisks attiecībā pret ANO prognozi par 1,8 miljoniem cilvēku un Eurostat prognozi par 1,7 miljoniem cilvēku Latvijā. Jāuzsver vēlreiz, ka būtība nav šeit palikušo cilvēku kopskaitā, kur atšķirības par +/-100 tūkstošiem neizskatās ļoti iespaidīgas, bet par Latvijā palikušo darbspējīgo skaitu, kas veido no Latvijas aizplūst vai arī neaizlūst spējīgos pretēji pensionāriem un invalīdiem, kam šeit jāpaliek gribot negribot. Ar 100 tūkstošiem darbspējīgo pietiek, lai viņu aizplūšana vai palikšana diktētu milzīgas atšķirības gan strādājošo, gan pensionāru dzīves līmenī Latvijā 2030. gadā. Vakar tika apiets jautājums, vai darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās gadījumā neizbēgamai savstarpējo saistību grozīšanai nebūs racionāli atteikties no Latvijas Republikas nosaukuma, līdzīgi kā iepriekš no PSRS ar Latvijas PSR.
V. Dombrovskis nebūt neuzskata, ka galvenais būtu pārliecināt cilvēkus par turpmāk pareizo Latvijas apsaimniekošanu, nevis patiešām pareizi apsaimniekot Latviju. Jā, bet kas ir pareizi? V. Dombrovska atbilde iekļāvās jociņā, ka Dombrovskis ir Konsolidovskis. Tagadējais V. Dombrovskis patiešām nonāca līdz tam pašam vārdam «konsolidācija», ko slavenu ir padarījis iepriekšējais V. Dombrovskis. Šoreiz samazināšana attiecās nevis uz valsts izdevumiem naudā, bet uz laucinieku skaitu un infrastruktūru (ceļu garumu, atlikušajām skolām utt.), kas jāsamazina, lai sakoncentrētu Rīgā resursus tādai uzņēmējdarbībai, ar kuras ģenerētajiem resursiem arī laukos varētu uzturēt to, kas tur pēc konsolidācijas būs palicis.
Arnis Kluinis
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
