Latvijā ekonomika aug, veselības aprūpe – nepieejama
Latvijā vērojama ekonomiskā izaugsme un arī fiskālā disciplīna ir laba, taču joprojām ir augsts nabadzības risks un saglabājas problēmas veselības pakalpojumu pieejamībā, šos un citus secinājumus var lasīt Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par progresu reformu ieviešanā, vēsta NRA.lv.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, norādot, ka Latvijā ir konstatējams «zināms progress» (pagājušajā gadā progress bija «ierobežots»), atzina, ka kopumā situācija ir uzlabojusies. «Mēs izskatāmies pat labāk nekā Vācija, kā arī progress reformu veikšanā Latvijā ir labāks nekā Polijā un Ungārijā, tomēr joprojām nav atrisinātas būtiskas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas,» sacīja I. Šteinbuka. Galvenais EK ziņojuma mērķis bija novērtēt, ko Latvija sasniegusi strukturālo reformu ieviešanā, kāda ir fiskālā un budžeta disciplīna, situācija izglītības jomā, kā arī īpaša uzmanība pievērsta sociālajai drošībai, nabadzības rādītājiem un veselības aprūpei.
EK ziņojumā secināts, ka IKP pieaugums 2017. gadā sasniedza 4,5 procentus, pateicoties spēcīgai investīciju atsākšanai un uzlabotam ārējam pieprasījumam, taču saskaņā ar EK ziemas prognozi paredzams, ka izaugsme šogad samazināsies līdz 3,5 procentiem un 2019. gadā – līdz 3,2 procentiem. Eksperti norāda, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara kritums samazina bezdarba līmeni un veicina algu pieaugumu (tas savukārt kopā ar enerģijas cenu pieaugumu un pārtikas preču cenu kāpumu uztur inflāciju). Lai gan nodarbināto iedzīvotāju skaits joprojām ir stabils, bezdarba līmenis turpināja samazināties sarūkošā darbaspēka dēļ. 2017. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 procenti, taču bija vērojamas lielas reģionālās atšķirības – no 4,8 procentiem Rīgā līdz 15,8 procentiem Latgalē. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars samazinājās, bet vidējais bezdarba perioda ilgums palielinājās. EK paredz, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita turpmākā krituma dēļ, kas kopš 2010. gada ir vidēji 1,5 procenti gadā.
Tomēr, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem (piemēram, ekonomisko izaugsmi), Latvijā ir augsts nabadzības risks. Lai arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars turpināja samazināties, 2017. gadā sasniedzot 28,2 procentus, tomēr šis rādītājs joprojām pārsniedz ES vidējo rādītāju, kas ir 23,5 procenti. Turklāt EK secina: nabadzības jomā 2017. gadā nebija vērojami būtiski uzlabojumi un nabadzība īpaši augsta saglabājas cilvēkiem ar invaliditāti, bezdarbniekiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Augstā līmenī ir arī ienākumu nevienlīdzība. Tā 2017. gadā turīgāko 20 procentu mājsaimniecību gūto ienākumu daļa vairāk nekā sešas reizes pārsniedza nabadzīgāko 20 procentu mājsaimniecību ienākumu daļu, ierindojot Latviju starp ES valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzību. No tā cieš arī bērni – mazkvalificētu vecāku bērnu nabadzības rādītājs (41,8 procentu nabadzības risks) ir ievērojami lielāks nekā augsti kvalificētu vecāku bērniem (4,9 procenti), un tas saistīts arī ar izglītības līmeni. Šīs atšķirības attiecas arī uz piekļuvi veselības aprūpei, kur plaisa starp nabadzīgākajiem un bagātākajiem attiecībā uz iedzīvotāju norādītajām neapmierinātajām medicīniskās aprūpes vajadzībām ir viena no lielākajām ES. No ziņojuma arī var secināt, ka sociālie pabalsti nav adekvāti. Sociālie pārvedumi, tostarp minimālo ienākumu shēma, ir vieni no neefektīvākajiem nabadzības samazināšanā ES. Nabadzības riska slieksnis 2016. gadā sasniedza 330 eiro mēnesī vienam cilvēkam, norāda EK.
Runājot par veselību, EK norāda, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir par sešiem mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Sliktie veselības rādītāji ir saistīti ar zemo publisko izdevumu līmeni, taču citas ES valstis ar tikpat pieticīgiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju panāk labākus rezultātus, teikts ziņojumā. Tas uzsver vajadzību gan paplašināt sabiedriskos veselības aprūpes pakalpojumus, gan palielināt to efektivitāti. Augstie pacientu maksājumi (42 procenti no veselības izdevumiem) trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju – 15 procentu. Sanāk, ka Latvijā pacienti maksā ievērojami vairāk, bet veselība – slikta. Turklāt eksperti prognozē, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma novedīs pie tā, ka daļai iedzīvotāju veselības stāvoklis pasliktināsies vēl vairāk, aizkavēsies ārstēšana un palielināsies neatliekamās palīdzības dienesta izmantošana.
Inga Paparde
Foto: Pixabay
