Latvijā daudzi pārtikas produkti kļuvuši ievērojami dārgāki
Pamanāmākais cenu kāpums aizvadītajos gados ir bijis sviestam – tā cena ir pieaugusi pat divkārt. Taču šis nav vienīgais pārtikas produkts, kas Latvijas veikalos ir kļuvis ievērojami dārgāks.
Arī par desām, cīsiņiem, mannu un citiem pārtikas produktiem ir jāmaksā vairākas reizes dārgāk nekā iepriekšējos gados, secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas jau vairāk nekā 22 gadu garumā regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu, raksta NRA.lv.
Vājš mierinājums vispārējam cenu kāpumam bija iespēja šampanieti šajā gadumijā iegādāties par 1% lētāk nekā 2016. gada nogalē. Taču arī alkoholisko dzērienu nozari, visticamāk, gaida cenu kāpums, jo 1. martā alum, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināsies akcīzes nodoklis. Pēc aptuvenām aplēsēm, alus pudeles cena varētu pieaugt par septiņiem eiro centiem, 0,7 litru vīna pudeles cena – par 12 centiem, 0,7 litru stiprinātā vīna pudele – par 18 centiem, puslitrs degvīna – par 53 centiem.
Tāpat LTA pētījums atklāj, ka, līdzīgi kā šampanietis, arī piens gada laikā ir palicis nedaudz lētāks. Tiesa, piens ir vienīgais no šīs produktu grupas, kuram gada laikā ir konstatēts cenas pazeminājums. Pārējiem piena produktiem cenas kāpušas visai ievērojami. Piemēram, sviests un biezpiena sieriņi sadārdzinājušies par 35 procentiem.
Gaļas produktiem lielākais pieaugums ilgtermiņā ir bijis pārstrādes produktiem – cīsiņiem un sardelēm. Tie sadārdzinājušies vairāk nekā divkārt, savukārt desām cenu kāpums mērāms pat 40 procentu robežās. Olas skāris 86 procentu cenas pieaugums, savukārt majonēzes cena kāpusi par 36 procentiem.
Augu produktu grupā ilgtermiņā lielāko cenu pieaugumu (trīs reizes!) LTA ir konstatējusi sēnēm un āboliem. Taču arī citi augļi un dārzeņi, arī Latvijā audzēti, veikalu plauktos ir kļuvuši par 60-80 procentiem dārgāki. Arī eļļas cenas cēlušās par 60-90 procentiem, savukārt tomātu mērces cena – dubultojusies, norāda LTA.
Lai gan Latvijas iedzīvotāji pagājušajā vasarā visvairāk bija sašutuši par sviesta cenu kāpumu, LTA izpētījusi, ka ilgtermiņā vislielākais cenu kāpums ir bijis bakalejai. Proti, gandrīz trīskārt sadārdzinājusies manna, par 80-90 procentiem – makaroni, par 60 procentiem – milti un rīsi. Cena līdzšinējā līmenī saglabājusies rupjmaizei, bet baltmaize kļuvusi lētāka par 20 procentiem
Dzērienu grupā ilgtermiņā cenu kāpums ir stabils 40-60 procentu robežās. Vislielākais – tējai un kafijai, īstermiņa (gada laikā) cenas pieaugušas tikai kokakolai par 12 procentiem. Savukārt ūdenim, sulām un limonādēm cenas kritušās par 3-8 procentiem. Arī šampanietis šajā gadumijā bijis par procentu lētāks nekā iepriekš.
LTA produktu vidējās cenas aprēķinājusi, ņemot vērā cenas nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalu ķēdēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
