KVV Liepājas metalurgs nosargā savu maksātspēju
Liepājas tiesa vakar noraidīja prasību atzīt uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tāpēc, ka uzņēmums nav apmaksājis visus skābekļa piegādātāja Elme Messer Metalurgs rēķinus.
Abi ķildīgie uzņēmumi ir radušies, sadalot jau sen maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs mantu. Laikam gan ar mēģinājumu noregulēt šādā mantas dalīšanā radušās pretrunas izskaidrojams abu uzņēmumu līgums, ka KVV Liepājas metalurgs pērnā gada maijā sākšot un desmit gadus turpināšot maksāt apmēram divsimt tūkstošus eiro mēnesī par tērauda kausēšanai nepieciešamā skābekļa piegādi neatkarīgi no tā, kāds būs reālais skābekļa patēriņš. Tomēr reālais patēriņš drīz vien kļuva vispār nekāds, jo KVV Liepājas metalurgs tērauda kausēšanu spēja uzturēt tikai dažas nedēļas. Uzņēmums sašaurināja darbu līdz jau izkausēta metāla pusfabrikātu pārstrādāšanai celtniecības armatūrā. Puses nespēja savā starpā vienoties par tālākajām attiecībām un gāja uz tiesu. Vakar pasludinātais spriedums droši vien ir tikai tiesāšanās procesu pirmā raunda rezultāts, ko iespējams pārsūdzēt. Ir iespējams arī abu pušu prasības pārformulēt vēl citu tiesu procesu uzsākšanai. Elme Messer Metalurga valdes loceklis Silvis Fridrihsons norādīja, ka par sava uzņēmuma tālāko rīcību lems pēc tiesas sprieduma izpētes.
KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs uzteica sprieduma objektivitāti, jo uzņēmums esot ne tikai maksātspējīgs, bet spējīgs arī atsākt armatūras ražošanu no 7. janvāra 24 stundas diennaktī.
Par KVV Liepājas metalurgu vakar sprieda arī Latvijas valdība, kam KVV Liepājas metalurgs atteicis 2,7 miljonu eiro maksājumu par tiesībām lietot uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas ēkas un iekārtas. Būtībā tur sižets tāds pats kā ar Elme Messer Metalurgu, jo KVV Liepājas metalurgs lieto tikai nelielu daļu no tās ražošanas jaudas, ko uzņēmies apsaimniekot. KVV Liepājas metalurgs sola šo apņemšanos īstenot vēlāk un visus apsolītos 107 miljonus eiro samaksāt līdz 2030. gadam. Šī nauda būs jāsadala starp vairākiem kreditoriem ar Latvijas valsti priekšgalā. Kā jau to varēja gaidīt, atkāpusies valdība spēja nolemt tikai to, ka lēmuma pieņemšana jāatliek. Vakar valdība varēja aizbildināties ar to, ka jāpagaida tiesas lēmums uzņēmuma maksātnespējas lietā.
Pēc KVV Liepājas metalurga administrācijas sniegtajām ziņām, pagājušajā gadā uzņēmums saviem darbiniekiem atalgojumā esot izmaksājis kopā septiņus miljonus eiro. Algojamo darbinieku skaits gada laikā svārstījies no dažiem simtiem līdz nepilnam tūkstotim, kad neilgu laiku notika metāla kausēšana. Pašlaik darbinieku skaits varētu būt ap pieciem simtiem jeb trešā daļa no tā, ar ko 2012. gadā sākās vēl vecā Liepājas metalurga izputēšana. Liepājas domes preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs NRA.lv vakar pastāstīja, ka KVV Liepājas metalurga darbinieki un bijušie darbinieki palīdzību pašvaldībai nav lūguši. Viņš uzskaitīja kaut salīdzinājumā ar tagadējo KVV Liepājas metalurgu nelielus, bet toties daudzus uzņēmumus Liepājas brīvajā ekonomiskajā zonā, kas pēdējā laikā uzsākuši ražošanu un pieņem darbiniekus tieši metālapstrādes nozarē.
Arnis Kluinis
