Krievijas importa aizvietošanas plūsma atšķirīga; līderis pārtikas nozare

Krievijas ekonomika šobrīd nepiedzīvo to labāko laiku – daudzi eksperti ekonomikas nestabilitāti saista ar valsts atkarību no ārvalstu piegādēm dažādās nozarēs. Spriežot pēc atkārtotām krievu politiķu runām medijos, valstij ir nepieciešams attīstīt iekšzemes produkcijas ražošanu un aizstāt importa preces ar savām.

Vadošie ekonomisti definē importa aizstāšanu kā ekonomisku procesu, kas nodrošina patērētājiem produkciju caur vietējiem ražotājiem.

Analītiķi norāda, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Krievijas galvenā vajadzība ir turpināt importa aizstāšanas politiku vairākās nozarēs. Krievijas importa aizvietošanas plūsma ir atšķirīga dažādas nozarēs, tomēr viena no aktīvākajām ir pārtikas produktu nozare.

Rietumvalstu pārtikas embargo ir kļuvis par milzu stimulu vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem. Krievijas lauksaimnieki saņēma pārsteidzošu iespēju turpināt vēl nebijušu importa aizstāšanu, tai, skaitā, pieauga iespēja aizstāt piena produktus, dārzeņus, augļus un gaļas izstrādājumus.

Eksperti uzskata, ka viss ir atkarīgs no tā, cik efektīvi krievu zemnieki būs gatavi veidot sadarbību ar tirdzniecības vietām.

Importētā pārtikas struktūra, iespējams, ir galvenais, kas nosaka importa aizstāšanas attīstību. Importa kritums ir vērojams gandrīz visur. Kopumā daļa importēto pārtikas produktu mazumtirdzniecībā ir pastāvīgi samazinājies no 36 procentiem 2005. gadā līdz 28 procentiem 2015. gadā, tomēr jaunais gads iesācies stabili.

Saskaņā ar pašreizējiem apstākļiem, lielās mazumtirdzniecības ķēdes spējušas ātri reaģēt uz sankciju politikas, pārorientējoties uz vietējiem ražotājiem. Ieguvēji ir gan sieru ražotāji, gan biezpienu un pienu.

Valdība paziņojusi, ka tā vēlas, lai tiktu stiprināta valsts nodrošinātība, attīstot pārtikas un lauksaimniecības sektoru, solot valsts atbalstu lauksaimniekiem. “Krievija šobrīd neražo pietiekami daudz piena produktu, augļu vai dārzeņu,” norāda Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

“Mēs esam par krievu saražotās gaļas un gaļas produktu piegādi vietējā tirgū un eksporta attīstību. Mēs varam pabarot ne tikai sevi, sacīja Medvedevs.

Kā zināms, atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

Foto:werner22brigitte/https://pixabay.com/en/users/werner22brigitte-5337//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/