Krasnopjorovs: Zemi kvalificētu darbinieku ievešana dzīves līmeni tikai pasliktinātu
Darba tirgus dinamika jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas precīzi atbilst prognozēm. Bezdarbs turpina pakāpeniski samazināties (gada laikā – par divām procentpunkta desmitdaļām – līdz 9.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) un nodarbinātības līmenis – simboliski pieaug. Tādējādi šī gada ekonomikas izaugsmes palēninājums (galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmas pārtraukuma dēļ) gandrīz neietekmēja uzņēmēju vidējā termiņa gaidas, citādi uzņēmumi būtu samazinājuši darbinieku skaitu. Tā ir papildu liecība, ka izaugsmes palēninājums drīz mainīsies uz augšupeju.
Plašsaziņas līdzekļos laiku pa laikam parādās ziņas, ka kārtējā aptaujā daļa uzņēmumu izrāda bažas par darbaspēka trūkumu, kas it kā liecinot, ka drīz strādnieki būs jāieved no ārvalstīm. Manuprāt, izšķiroši svarīgi ir nodalīt divas pavisam atšķirīgas lietas: augstas kvalifikācijas speciālistu aicināšanu no zemas kvalifikācijas darbaspēka ievešanas. Augsto kvalifikāciju speciālisti ir vajadzīgi vienmēr, bet tos zvejo arī pasaules lielvalstis. Maz ticami, ka šādi speciālisti masveidā brauks uz Latviju, ja Vācijā un ASV viņi var nopelnīt vairāk. Savukārt mazkvalificētu strādnieku ievešana var dzīves līmeni tikai pazemināt.
Atgādināšu, ka darba ražīgums (tātad alga un dzīves līmenis) ir atkarīgs no fiziskā kapitāla (darba iekārtu) un cilvēkkapitāla apjoma. Imigrants ieved tikai cilvēkkapitālu. Tātad, lai viņa iebraukšana paceltu Latvijas vidējo algu, imigrantu cilvēkkapitālam ir jāpārsniedz vietējo iedzīvotāju cilvēkkapitāla un fiziskā kapitāla summa. Tas nozīmē, ka imigranta kvalifikācijai jābūt būtiski augstākai nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam – un tas būtu visai rets gadījums.
Īsti neredzu pamatu pat diskutēt par lēta darbaspēka ievešanu, ja Latvijā joprojām ir 74 tūkst. reģistrēto bezdarbnieku (un, pieskaitot klāt nereģistrētos, kopējais bezdarbnieku skaits Latvijā ir 94 tūkst. – to uzrādīja šodien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati). Ja šie cilvēki savu prasmju dēļ uzņēmējiem neder, tad ir jāizmanto apmācību, pārkvalifikācijas u.c. programmu iespējas.
Nav pieļaujama situācija, ka pašreizējos bezdarbniekus noraksta, bet ieved līdzīgas kvalifikācijas strādniekus no citām valstīm tikai tāpēc, ka tie piekrīt zemākai algai. Ja Latvija mūžīgi kultivēs zemas algas un attīstīs tikai nozares ar zemu pievienoto vērtību, tad vidējo ES dzīves līmeni mēs nekad nesasniegsim. Pakāpeniski zaudējot zemo algu priekšrocības, Latvijas tautsaimniecības struktūra virzīsies uz augstas pievienotās vērtības nozarēm, kas prasa investīcijas un inovācijas. Bremzēt šo procesu nozīmē iestingt vidēju ienākumu slazdā.
Ir jāsaprot, ka vienalga kas notiek ekonomikā, uzņēmēji vienmēr sūdzēsies par darbaspēka trūkumu un augstām algām, savukārt darbinieki – par zemām algām un to, ka “darba nav”. Tieši to aptaujas arī parāda – neko vairāk.
Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists
